Alojas Novads

Alojas Novadpētniecības centrs

  •  

    Raidījums “Latvijas pilsēta-Simtgadei gatavas” 20. izlaidums (klausies no 41:47 minūtes) šeit

     

    Novadpētniecības centrs no 17. jūnija apmeklētājus gaidīs otrdienās, trešdienās, piektdienās un sestdienās no plkst.11.00 līdz 16.00.

    Citā laikā apmeklējumu pieteikt pa tel. 29355172 vai 26073833.

     

     

    Atzīmēta Alojas vārda 570. gadskārta un nosvinēti pilsētas svētki

    Jūlija pirmā nedēļa ik gadu paiet Alojas pilsētas svētku zīmē. Arī šovasar, spītējot mainīgajiem laika apstākļiem, godam tika atzīmēts 570. gads kopš Alojas vārds pirmoreiz minēts rakstos. Svētkus 3. jūlija vakarā Alojas Mūzikas un mākslas skolā ieskandināja koncerts “Stīgas saulrietā” ar ģitāristu Reiņa Jaunā, Aleksandra Jasjukēviča, Edgara Roļskija, Mārtiņa Elsiņa,…

    Izsludina pretendentu pieteikšanos muzeja krājumu glabātāja vakancei

    Alojas novada dome, reģ.Nr.90000060032,  aicina pieteikties darbā uz vakanto amata vietu – muzeja krājumu glabātājs (profesiju klasifikatora kods – 2621 03, uz nenoteiktu laiku,  darba alga 600 EUR mēnesī pirms nodokļu nomaksas). Darba pamatpienākumi:   nodrošināt muzeja krājuma uzskaiti atbilstoši LR Ministru kabineta 21.11.2006. noteikumu Nr.956 „Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu” prasībām,…

    Alojā un Staicelē pieminēja 1949. gada 25. marta represijās cietušos

    25. martā visā Latvijā pieminēja 1949. gada komunistiskā genocīda upurus. Arī Staicelē – krustcelēs, kur atrodas piemiņas akmens 1949, pulcējās staicelieši, lai pieminētu un atcerētos mūsu puses represiju upurus. 1949. gada 25. martā no Staiceles un Rozēnu pagasta uz Tālo Sibīriju deportēja 128 staiceliešus, uz Tomskas, Omskas, Komi un Amūras…

    Latvijas simtajā gadskārtā mājās pārvedīs skulptūru, kas veltīta Latvijas brīvības cīnītājiem

    Pirmās brīvvalsts laikā Alojas draudzes ļaudis ziedoja līdzekļus, lai taptu tēlnieciska pateicība Latvijas atbrīvošanas cīņās un karā kritušajiem Alojas draudzes locekļiem, kuri izcīnīja neatkarīgu Latviju. Kā vēsta 1939. gada 5.novembra izdevums “Latvijas Kareivis”, pieminekļa celšanai tika savākti 12 000 latu. To veidoja pēc tēlnieka Kārļa Zāles meta, 5 metrus augstu,…

    Sanāksmē informēja par paveikto saistībā ar K.Zāles pieminekļa pārvešanu mājās

        25. maijā Alojas kultūras namā pulcējās interesenti, lai pārrunātu paveikto saistībā ar K.Zāles pieminekļa pārvešanu mājās – Alojā. Sanākušos uzrunāja Alojas novada domes priekšsēdētājs Valdis Bārda un viņa vietnieks Jurģis Rācenis. Alojas muzeja vadītāja Līga Moderniece ieskatījās vēsturē, atgādinot par pieminekļa rašanās ideju, izgatavošanas vēsturi, pirmskara laika uzstādīšanas vietas izvēli…

    Novadpētniecība – zelta laipa dzimtajam novadam. Kārlim Antonam Galeviusam – 125

    Ikvienas vietas lepnums ir cilvēki, it īpaši tie, kuru dzīve un darbība stiprinājusi kultūras un sadzīves tradīcijas, veicinājusi gara izaugsmi. Alojā viens no tādiem cilvēkiem bija Antons Kārlis Galeviuss. Šī gada 25. maijā apritēs 125 gadi, kopš Stakenbergu muižas pusgraudnieku Kārļa un Ilzes Galeviusu ģimenē piedzima skolotājs, novadpētnieks un novada…

  • sarkanā skola ar zālāju mazs1

    Adrese: Ausekļa ielā 1, Aloja. Alojas novads, LV-4064.

    Kontakti: vadītāja Līga Moderniece,  tālr. 29355172, alojas.muzejs@aloja.lv

     

  •  

    Muzeja misija: atspoguļot un popularizēt dzejnieka Ausekļa dzīvi un daiļradi un atklāt tās nozīmību mūsdienu sabiedrībā, kā arī sadarbībā ar vietējiem iedzīvotājiem apzināt un popularizēt Alojas un tās apkārtnes vēsturi un ar teritoriju saistītās kultūrvēsturiskās vērtības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, lai izglītotu  sabiedrību un rosinātu  apzināties sava novada un dzimtas vēsturi, kā arī novērtēt savas tautas kultūras bagātības.


    Alojas muzejs dibināts 2001. gada 1. janvārī. Kopš 2011. gada jūnija tā ir Alojas novada pašvaldības iestāde, taču muzejam Alojā  ir sava priekšvēsture.

    Alojas novada vēstures izpētē un dzejnieka Ausekļa piemiņas saglabāšanā lieli nopelni ir skolotājam un novadpētniekam Kārlim Antonam Galeviusam. Skolotājs uzskatīja, ka „novadpētniecība ir kā zelta laipa, kas pārmesta dzimtajam novadam.Pa to staigājot , pētnieks un tā sekotāji gūst vislielāko apmierinājumu, savācot vienkopus visu, kam novadā ir paliekoša vērtība un nozīme”. Uz viņa sakrāto materiālu kopuma balstās zināšanas par novada seno vēsturi. Plašs ir viņa savākto sadzīves priekšmetu un darbarīku klāsts. 1957.gadā K.A.Galeviuss savā ģimenes mājā Alojā, Jūras ielā 33, ierīkojanovadpētniecības muzeju ar dabas, vēstures, etnogrāfijas un ekonomikas nodaļām. A.K. Galeviusa muzeju atzinīgi novērtēja Latvijas Zinātņu akadēmija. Muzejam Galeviusa dzīvē bija liela nozīme. Par to var lasīt viņa piezīmēs: „Muzejā es dzīvoju. Bez muzeja manai dzīvei nebūtu īsta satura. Mana laime ir tā, ka esmu atradis ceļu, kā pilnveidot sevi , vienmēr dziļāk apgūt intelektuālas un estētiskas atziņas un , kā vest arī savus līdzcilvēkus pa šo ceļu. Muzejā es mācos un kļūstu pilnīgāks ”. Saskaņā ar A. K. Galeviusa testamentu, muzeja inventārs tika novēlēts Alojas ciemata darbaļaužu deputātu padomei un muzejam bija jāpaliek Alojā.

    1978. gada 20. maijā  dzejnieka Ausekļa dzimtajās mājās „ Sīpolos” atklāja Alojas Ausekļa  muzeju, kas bija jaukts literatūras, vēstures un novadpētniecības muzejs un atradās p/s „Aloja” pārziņā. Muzejā bija 5 zāles. No tām trīs bija atvēlētas dzejnieka Ausekļa  dzīves un darbības atspoguļošanai, viena – novadpētniecībai, kurā izvietoja skolotāja A.K. Galeviusa savāktos sadzīves priekšmetus, darbarīkus un informāciju, savukārt citā zālē bija apskatāma kolhozu dibināšanās un p/s „Aloja” veidošanās vēsture. Pirmais muzeja vadītājs bija skolotājs Arnolds Konstants. Muzejs darbību beidza 1995.gadā. A. K. Galeviusa savāktie priekšmeti un materiāli nonāca Limbažu novadpētniecības muzejā, jo no 1992. gada „Sīpolu” muzejs kļuva par Limbažu novadpētniecības muzeja filiāli.

    1996. gada 8.martā notiek Alojas Ausekļa vidusskolas muzeja atvēršanas svētki. Muzeja izveidošanā tiek izmantoti skolas novadpētniecības pulciņa materiāli, kā arī daļa no A.K. Galeviusa kolekcijas priekšmetiem, kas  atgriezās  Alojā no Limbažu novadpētniecības muzeja.

    Pašreiz muzejā tiek glabāta dzejnieka Ausekļa, virsdiriģenta Indriķa Zīles, novadpētnieka un skolotāja Antona Galeviusaun mākslinieka Arvīda Galeviusa piemiņa, kā arī vāktas, saglabātas un pētītas ar Alojas pilsētu un pagastu saistītas garīgās, materiālās un  kultūras dzīves liecības, apzināti apkārtnes ievērojamākie cilvēki.  Muzeja krājumā ir vairākas 19.-20.gs. priekšmetu kolekcijas:

    • mājsaimniecības priekšmeti,
    • amatnieku ( galdnieku, kurpnieku, audēju)darbarīki,
    • lauksaimniecības( linapstrādes, zemkopības) darbarīki,
    • porcelāna, fajansa un māla trauki,
    • stikla un māla pudeles,
    • tekstilijas,
    • A.Galeviusa gleznas un grāmatu ilustrāciju oriģinālzīmējumi,
    • mēbeles,
    • fotogrāfijas.

    Alojas muzejs tagad radis mājvietu Alojas Ausekļa vidusskolas telpās. Muzeja atklātā krājuma ekspozīcija ir izvietota vienā no vecākajām skolas ēkām, kas celta ap 1900.gadu un kalpojusi mācītājmuižas vajadzībām. Kādreiz ēkas 1.stāvā bija mācītājmuižas rentnieku dzīvokļi, bet 2.stāvā konformācijas zāle iesvētāmajiem.