Alojas Novads

Alojas pagasts un pilsēta

  •  

    Mūsu jaunieši “lauž robežas” Pārgaujas novadā

    Alojas novada jauniešiem šī vasara ir sagādājusi lieliskus brīvā laika pavadīšanas veidus. Viņiem ir bijusi iespēja piedalīties Dienas centra jubilejas pasākumā,  brīvdabas kino vakaros, velosacensībās, orientēšanās sacensībās, kā arī citās sporta un kultūras aktivitātēs. Lieliskākais vasaras pasākums, kurš nenotika mūsu novada teritorijā, bet pie tālākiem draugiem Pārgaujas novada “Mārkulīčos” bija…

    Alojā notikusi plānošanas tikšanās ar programmas People Experiencing Poverty pārstāvjiem

    Šī gada 16.jūlijā EAPN-Latvia PeP (EAPN-Latvia atbalsta programma cilvēkiem, kuri pieredzējuši nabadzību un sociālo atstumtību People Experiencing Poverty (PeP)) programmas pārstāvji no Rīgas Jānis Stjadja (EAPN-Latvia valdes loceklis, Dobeles invalīdu biedrība), Ilga Liepiņa (pasākumu koordinatore, Latvijas Daudzbērnu ģimeņu biedrība), Valentīna Oļševska (biedrība “Olīvzars_Vedi”) un Vija Ahunzjanova (Lielo ģimeņu centrs “Ģimenes…

    Haralds Siktārs: enerģijas un pozitīvisma magnēts

    Latviešu tautas dejas, sports, daba un medības – šie vārdi vislabāk spēj raksturot alojieti Haraldu Siktāru. Jau pavisam drīz Haralds absolvēs Alojas Ausekļa vidusskolas 12. klasi un, lai gan vēl nav izlēmis, kurā no sev tīkamajiem virzieniem studēt, tomēr, runājot par nākotnes plāniem, ir gana apņēmīgs un gatavs jauniem izaicinājumiem.…

    Alojas novada dome pieņem lēmumu vērsties Satversmes tiesā

    20. jūlija Alojas novada pašvaldības ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums vērsties Latvijas Republikas Satversmes tiesā, lūdzot vērtēt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes tiesību normām, kā arī Eiropas vietējo pašvaldību hartai. Šādu lēmumu atbalstīja deviņi deputāti, četri – bija pret, savukārt viens atturējās. Alojas novada domes…

    Aicinām pieteikties “Alojas novada sporta spēlēm 2020”

    Šī gada 29. augustā Vilzēnu sporta laukumā notiks “Alojas novada sporta spēles”. Šovasar sporta spēlēs aicinām pieteikties šādām disciplīnām: Komandu sacensības: pludmales volejbols; traktora vilkšana; foto orientēšanās; stafete u.c. Sacensības senioriem: šautriņu mešana; basketbola metieni; stafete; foto orientēšanās; krikets u.c. Individuālās secensības: šautriņu mešana; foto orientēšanās; basketbola metieni; kross traktora…

    Aizvadīts Alojas novada pludmales volejbola čempionāta 1. posms

    12.jūlijā Alojā norisinājās Atklātais Alojas novada pludmales volejbola čempionāta 2020 1.posms. Kopā piedalījās 15 komandas. 8 komandas mix grupā un 7 komandas vīriešu grupā. Mix grupā: Vietu ieguva komanda “Mēs ar sieviņu” Vietu ieguva komanda “Ezīši” Vietu ieguva komanda “Vējavas” Vīriešu grupā: Vietu ieguva komanda “3D” Vietu ieguva komanda “Ēvele”…

    Alojā izdemolētas sabiedriskās tualetes; pašvaldība aicina sabiedrību vairāk iesaistīties

    7. jūlijā konstatēts, ka Alojas pilsētā izdemolētas sabiedriskās tualetes – Alojas autoostā, Valmieras ielā 4, un pie tirgus laukuma, Rīgas ielā 2. Pašvaldības policijas vecākajam inspektoram Normundam Šultam un Alojas pilsētas, pagasta pārvaldes vadītājai Zandai Aderniecei apsekojot teritoriju, tika konstatēti bojājumi. Šoreiz materiālie zaudējumi nav lieli. Lai tualetes kalpotu tām…

    Alojas novadā notiks P15 ceļa pārvada rekonstrukcija

    Laika posmā no 27. jūlija līdz 31. oktobrim Alojas novadā notiks P15 ceļa posma (starp Limbažu-Matīšu krustojumu un degvielas uzpildes staciju SIA Gotika auto), bijušā dzelzceļa pārvada  rekonstrukcijas darbi. Rekonstrukcijas darbus veiks SIA “8 CBR”. Rekonstrukciju darbu veicējs SIA “8CBR” sākot ar jūlija mēnesi uzsāk gatavošanos darbiem – tiek uzstādītas…

    Aicina komandas pieteikties Alojas novada čempionātam pludmales volejbolā

    Kā katru gadu, arī šajā sezonā Alojas novadā norisinās atklātais čempionāts pludmales volejbolā. Šogad tas norisināsies no 12. jūlija līdz 16. augustam. Pieteikšanās katrai kārtai – sūtot komandas nosaukumu, dalībnieku vārdus un uzvārdus uz e-pastu ineta.vladimirova@aloja.lv. Pieteikšanās noslēdzas 2 dienas pirms katra posma sākuma. 1.POSMS: 12. jūlijs Alojā 2.POSMS: 26.…

    “Kroņa andele” pulcē 50 tirgotājus un priecē novadniekus

    Pandēmijas dēļ ikgadējo “Pavasara gadatirgu” nācās atcelt un visas plānotās Alojas pilsētas svētku aktivitātes valdības noteiktās distancēšanās dēļ nebija īstenojamas. Tomēr tā vietā vasaras saulgriežos Alojā tika organizēts gadatirgus “Kroņa andele Alojas novadā”. To papildināja kultūras programma – koncertēja pilsētas svētku zaļumballei nolīgtā grupa “Zēgervaldes trio” un piedalījās novada amatiermākslas…

  • Platība – 181.44 km2alojas-gerbonis.200.237.s

    Lielākās apdzīvotās vietas – Ungurpils, Nikšas, Stābeģi, Smilgas

    Ezeri – Ungurpils dzirnavezers

     

    Ievērojamākie novadnieki

    • Auseklis (Krogzemju Mikus) – izcilākais jaunlatviešu tautiskā romantisma dzejnieks
    • Indriķis Zīle – skolotājs un pirmo triju Vispārējo latviešu dziesmu svētku virsdiriģents
    • Eduards Alainis – rakstnieks un grāmatizdevējs
    • Augusts Apsītis – Apse – latviešu atsevišķās brigādes Neatkarības bataljona virsleitnants
    • Ernests Ābele – tālbraucējs kapteinis, jūrskolotājs, astronoms, fiziķis
    • Jānis Bērziņš – Latvijas sūtniecības padomnieks un juriskonsults Maskavā, zvērināts advokāts, zvērināto advokātu padomes dibinātājs un priekšsēdētājs
    • Jūliuss Būmanis – skolotājs, kordiriģents
    • Pāvils Dreijmanis – arhitekts
    • Lauris Dzelzītis – Dailes teātra aktieris
    • Nemme Otomars – gleznotājs

     

    Vēsture

                 Aloja ir Ziemeļvidzemes mazpilsēta, kas zināma daudziem Latvijas iedzīvotājiem. Tā ir klusa un maza provinces pilsētiņa, romantiska ļaudīm, kas mazpilsētā nekad nav dzīvojuši un apbrīno to ar caurbraucēja acīm.

    Ales vārds atvasināts no lībiešu vārda – senleja. Ale bijusi zināma kā sena zemkopju apmetne. Domājams, ka pirms krustnešu iebrukuma te bijis Pleskavas kņaza izraudzīts meslu savākšanas atbalsta punkts. To netieši apliecina arī vietu nosaukumi. Piemēram: Soģupe, Soģkalniņš. Zināmās dienās meslu savākšanas laikā te uzturējies Pleskavas kņaza soģis, kura uzdevums bija arī spriest tiesu, celt baznīcas, tirgoties – iekārtot tirgu. Krievu kupči pret sāli, ieročiem, zīdu, zeltu un sudrabu iemainīja vilnas audumus, medu, vasku. Alojas miestā atradusies nometne, kur apmetušies Pleskavas kņaza ierēdņi. Krustnešu ienākšanas laikā te atradusies arī novada pirmā apdzīvotā nocietinātā Allenkile. Pēc Tālavas dalīšanas Ales ciems palika Livonijas ordeņa valstiņas sastāvā, ko pārvaldīja ordeņa mestrs un bruņinieki. Senais ciems bija izpostīts, bet tā vietā Livonijas valsts pastāvēšanas vietā izveidojās Alojas muiža.
    Vēstures avotos Alojas vārds pirmo reizi minēts 1449. gadā. 1565. gadā Alojas un Stakenbergas muižas nonākusi Fabiāna Ungera īpašumā. 1508. g. Rīgas virsbīskaps atļāvis Ungurpils baronam Ungeram savā muižā dibināt vikāriju. Pēc tam Alojas evaņģēliski luteriskā draudze dibināta 1534. g. Alojas baznīca piederējusi muižniecībai. Tā bijusi koka statņu būve (1695.g.), no ārpuses ar ķieģeļu režģiem un laukakmeņiem apmūrēta. Zvans atradies zvanturī blakus baznīcai (1706.g.), bet 1768.g. 24. maija vakarā pēc zibens spēriena baznīca nodegusi līdz pamatiem, un tās vietā uzcelta mūra baznīca, kas iesvētīta 1776. gada pavasarī. Un 1845-1848.g. ap 700ev. –lut. Draudzes locekļu pārgājuši pareizticībā.
    Pareizticīgo draudze Stakenbergu muižā dibināta 1846.gadā.tad arī uzcelta koka baznīca, bet 1895. gadā iesvētīts jaunais dievnams, celts no laukakmeņiem un sarkanajiem ķieģeļiem. Pie pareizticīgo baznīcas priesteros līdz I.Pasaules karam darbojusies arī pareizticīgo draudzes skola. Jau vairākus gadus dievkalpojumi pareizticīgo baznīcā nav notikuši. Netālu no baznīcas atrodas arī pareizticīgo draudzes kapi, taču pamesti likteņa varā un aizauguši, bet atsevišķas kapu vietas koptas tikai kapsētas ZR daļā. Te guldīts arī pareizticīgo, vēlāk Cerības I. pakāpes pamatskolas pārzinis Aleksandrs Antons.
    Alojas ev.-lut. draudzes kapsēta atrodas uz pilsētas un lauku teritorijas robežas un aizņem apmēram 6 ha. Tā iesvētīta 1850.gadā. kapos guldīti apkārtējo pagastu iedzīvotāji un turīgāko saimnieku dzimtu kapus rotā granīta pieminekļi. Alojas kapsētā apglabāti 4 Lāčplēša kara ordeņa kavalieri – novadnieks Jānis Anšmits, Jānis Palmanis no Pāles, Voldemārs Liepiņš no Rozēniem un Virsis no Vīķiem.
    Alojas ciems dibināts 1903. gadā. Tad te atradās tikai luterāņu (dibināta 1776.gadā) un pareizticīgo baznīcas (dibināta 1895. gadā), mācītājmuiža (dibināta 1874. gadā), Alojas pusmuiža, divas draudzes skolas, krogi, doktorāts, aptieka, veikals un maiznīca. Pēc 1905. gada Ungurpils muiža un baznīcas draudze sāka izrentēt apbūves gabalus, un tā pamazām izauga Alojas ciemats. 1911. gadā tika uzcelts biedrību nams, 1912. gadā – koppienotava. Alojas apbūve strauji izvērsās pēc 1920. gada zemes reformas. 1936. gadā atklāta dzelzceļa līnija Rīga – Rūjiena (slēgta 1997.gadā). 1950. gadā Aloja ieguva pilsētciemata statusu. 1992. gada 30. janvārī LR AP nolēma Alojas pilsētciematu pārveidot par pilsētu ar lauku teritoriju. Kopš 1998. gada Alojas pilsētai ir savs ģerbonis un pilsētas karogs.

    Gadsimtu gaitā tagadējā Alojas pagasta lauku teritorija ietilpusi vairāku pagastu robežās. Līdz 19. gs. beigām tie bijuši Ungurpils pagasts ar Aloju, Vīķu, Urgas un Stakenbergu pagasti. 20. gs. sākumā Alojas draudzē 6 pagastu vietā palikuši 3 pagasti: Ungurpils pagasts apvienots ar Stakanbergu pagastu, Vīķu pagasts ar Limšēniem pievienots Rozēnu, bet Urgas pagasts – Puikules pagastiem. Pagastu robežas vairākkārt mainījušās. Tā 1924.g.14.maijā Ungurpils pagasta padomes sēdē skatīts jautājums par Puikules pagasta Urgas gala saimniecību pievienošanu Ungurpils pagastam. Ņemot vērā iedzīvotāju vēlēšanos, saimnieciskos apsvērumus, Puiķeles pagasta piekrišanu un pagasta pašvaldību likuma 13. pantu, Ungurpils pagasta valde pieņēmusi lēmumu par 28 vecsaimniecību un jaunsaimniecību pievienošanu Ungurpils pagastam.
    Pēc II pasaules kara ar Alojas pagasta DDP IK 1945.g.25.III lēmumu Alojas pagastā nodibinātas Alojas, Ezeru un Īģes ciemu padomes. Daļa bijušās Īģes ciema saimniecību 14.06.1954. – 15.08.1958. ietilpušas Alojas raj. Vīķu ciemā, bet pēc tam pievienotas Alojas strādniekciematam. Puikules pagasta Uzkalniņu c. l/a ,,Komunisma ceļš’’ kopš 17.07.1951.g. iekļauts Alojas c. sastāvā.
    28.03.1977.g. Alojas ciemam pievienota daļa Brīvzemnieku un Braslavas c. teritorijas, savukārt daļa no Alojas ciema – Staiceles ciemam. Alojas pagasts likvidēts 31.12.1949.gadā, bet Alojas, Ezeru un Īģes ciemu padomes saglabājušās.

    14.06.1954.gadā Alojas ciems pievienots Ezeru ciemam, kurš likvidēts 07.01.1957.gadā un pievienots Alojas strādnieku ciematam.

    Aloja kā Ungurpils pagasta centrs bijusi līdz 1925.gada vasaras beigām. Ungurpils pagasta padomes sēdēs atkārtoti skatīts jautājums par pagasta nosaukuma maiņu. Sabiedrība un lielākā daļa padomes locekļu gribējuši, lai Ungurpils pagasta vietā būtu Ausekļa pagasts. Alojas vārds noraidīts kā nepiemērots, jo asociējoties ar vārdu alošanās. Vairāki padomes locekļi bijuši par iepriekšējā nosaukuma saglabāšanu, aizbildinoties ar to, ka pagasta nosaukuma maiņa prasītu papildus izdevumus. Acīm redzot, pagastu pašvaldību departaments pagasta pārdēvēšanu dzejnieka Ausekļa vārdā nav atbalstījis.
    1925. g. 8. augustā notikusi vēl Ungurpils pagasta padomes sēde, bet 29. septembrī – ārkārtas sēde, kur protokola virsrakstā blakus Alojas pagasta nosaukumam iekavās rakstīts – „bij. Ungurpils pagasts’’. To arī varam saukt par Alojas pagasta dibināšanas datumu. Sastopami arī arheoloģiskie pieminekļi: uzkalniņu kaps ar akmens krāvumu jeb teikās pieminētais Velna klēpis, atrodas pie Ezerkalnu mājām netālu no Ungurpils. Otrs zināmais akmens krāvumu senkaps (Baižkalniņš) atradies netālu no pareizticīgo baznīcas pie Buktēm, bet izpētīts un norakts 1981.g. vasarā sakarā ar bijušo p/s Aloja lidlauka paplašināšanu. Novadpētnieks A. Galeviuss kā senu apbedījuma vietu noteicis arī uzkalniņu apbūves gabalā Jūras ielā 46, bet daļēji izpostīts, ierīkojot pagrabu. Nedaudz saglabājies Perkilas bruņinieku pils nocietinājums Ungurpilī Arheoloģisko pieminekļu skaitā minēti arī seni pilskalni pie Mieskiņu mājām un Lauru jab Babītes pilskalns Krogzemjos pie Veclauru mājām, kur atradusies Ungurpils muižas blakuspils Eichenangerna.

    Avots: wikipedija, „Limbažu novada vēsture”