Alojas Novads

Staiceles pilsēta un pagasts

  •  

    Staicelē tautas lietišķās mākslas meistari atzīmēja 60. gadskārtu

    Staicelē tautas lietišķās mākslas meistari atzīmēja 60. gadskārtu

    Tautas lietišķās mākslas studija “Staicele” šoruden atzīmē 60. gadskārtu. Šim notikumam par godu Staiceles kultūras namā 20. oktobrī īpašās svinībās godināja tautas lietišķo mākslu, kas spējusi dzīvot un pastāvēt cauri gadiem, varas maiņām un paaudzēm. Apaļā jubileja kopā pulcēja tautas daiļamata meistarus, tāpat studijas bijušos un esošos dalībniekus un viņu…

    Lasīt vairāk

    Valsts Kultūrkapitālā fonds ir atbalstījis SMMS iesniegto projektu “Staiceles Mūzikas un mākslas skolas datorklases uzlabošana ar mūsdienu IT tehnoloģijām”

    Valsts Kultūrkapitālā fonds ir atbalstījis SMMS iesniegto projektu “Staiceles Mūzikas un mākslas skolas  datorklases uzlabošana ar mūsdienu IT tehnoloģijām”

    Darbs ar datoru, vektorgrafikas un rastrgrafikas programmās ir regulārs. Audzēkņi apgūst digitālos medijus un realizē savas radošās idejas, izmantojot datorgrafikas programmas CorelDraw un Photoshop. Dators tiek izmantots kompozīcijas, mākslas valodas pamatos, animāciju filmu veidošanā, gleznošanā u.c. Mācību procesos notiek regulāra mijiedarbība starp mācību stundām, kurā viens no galvenajiem rīkiem ir…

    Lasīt vairāk

    Gatavojas pabeigt reģionālā autoceļa P15 pārbūves darbus Staicelē

    Gatavojas pabeigt reģionālā autoceļa P15 pārbūves darbus Staicelē

    Staicelē šomēnes pabeigs reģionālā autoceļa P15 Ainaži-Matīši pārbūves darbus posmā no 27,549 km līdz 28,674 km. Pārbūves rezultātā veiktas būtiskas izmaiņas izmaiņas satiksmes organizācijā, iebraucot Staicelē. Izbūvētas autostāvvietas vieglajiem transporta līdzekļiem un sabiedriskajam transportam, uzstādītas jaunas autobusa pieturas. Tāpat izveidota droša un izgaismota gājēju pāreja, mainīts ielu apgaismojums, izbūvēta lietus…

    Lasīt vairāk

    Noslēgusies Salacas zivju migrācijas ceļu tīrīšana pie Staiceles papīrfabrikas aizsprosta

    Noslēgusies Salacas zivju migrācijas ceļu tīrīšana pie Staiceles papīrfabrikas aizsprosta

    Septembrī tika īstenots no Zemkopības ministrijas Valsts Zivju fonda atbalstītais Alojas novada domes projekts “Zivju migrācijas ceļu tīrīšana – sanesumu likvidēšana pie Staiceles papīrfabrikas aizsprosta Salacas upē Alojas novadā” .  Projekts tika realizēts sadarbībā ar Staiceles makšķernieku biedrību “Ūdensroze”. Projekta ietvaros notikusi zivju migrācijas ceļu sakārtošana – sanesumu iztīrīšana pirms…

    Lasīt vairāk

    Šomēnes noslēgsies Audēju ielas izbūve Staiceles pagastā

    Šomēnes noslēgsies Audēju ielas izbūve Staiceles pagastā

    Šomēnes noslēgsies Alojas novada domes īstenotais SAM 3.3.1. projekts “Uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamās infrastruktūras attīstība Staiceles pilsētā un pagastā”. Galvenās projekta aktivitātes ir Audēju ielas pārbūve 0,945 km garumā un elektroenerģijas pieslēguma (2000A) izbūve pašvaldības īpašumā “Alderi”. Ielas izbūves darbi tiks pabeigti līdz 22. oktobrim, savukārt elektroenerģijas pieslēguma uzstādīšanas darbus pabeigs…

    Lasīt vairāk

    Ar pašvaldības līdzfinansējumu un ES atbalstu sākti grants ceļu pārbūves darbi

    Ar pašvaldības līdzfinansējumu un ES atbalstu sākti grants ceļu pārbūves darbi

    Alojas novada dome ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu uzsākusi 9 grants ceļu posmu pārbūves darbus Alojas, Braslavas un Staiceles pagastos.   Šobrīd pārbūve notiek 2 ceļa, Lindes-Kupčiņas un Lindes-Vecmuižnieki, posmos. Savukārt tuvākajā laikā sāksies darbi Kirķu ceļā un ceļa Rozītes-Priekšēni posmā, vēlāk ceļa Zariņi-Veclāči un Lojiņas-Lagasti posmos.   Pārbūve paredz…

    Lasīt vairāk

  •  staiceles-gerbonis.200.230.s

    Platība – 262.3 km2

    Lielākās apdzīvotās vietas – Vīķi, Rozēni, Karogi, Mārciemi, Puršēni

    Upe – Salaca

     

    Ievērojamākie novadnieki

    • Daina Avotiņa – rakstniece
    • Klāvs Elsbergs – dzejnieks
    • Fricis Ešmits – tēlnieks
    • Nikolajs Karagodins – gleznotājs
    • Kārlis Kere – novadpētnieks
    • Velta Krūze – aktrise

     

    Vēsture

                Staiceles vietā 19.gs. sākumā bijis tikai krogs, zirgu stallis un pārcēlāja mājiņa Salacas krastā. Pēc Valmieras pilsētas pašvaldības laikrakstā, apmēram 1942.-1943.g., ievietotā raksta secinām, ka 1846.gadā krodziņu un pārcēlāja mājiņu apvienoja pusmuižā. Krodziniece zviedriete Berklunde bijusi gara un tieva, tāpēc saukta par Stazeli. Vārds latviskots, un tā apdzīvotā vieta nosaukta par Staiceli.

    1887.gadā Rozēnu un Unguru muižu īpašnieki likuši celt pār Salacu tiltu. To nosaukuši par Zaļo tiltu, jo bijis krāsots zaļā krāsā. Kara laikā tiltu uzspridzināja, bet 1945.gadā to atjaunoja.

    1897.gadā Staicelē sāka celt papīrfabriku, celtniecību finansēja Baltijas papīru un papes akciju sabiedrība ar 350 000 rbļ. lielu pamatkapitālu. Darbi ritēja sekmīgi, un 1898.gadā celtniecību pabeidza. Papīrfabrikas pirmais direktors bija vācietis Šahlers. Sākumā fabrikā darbojās tikai viena mašīna, ar kuru ražoja jumta jēlpapi.  1905. gadā uzstādīja “Fjulnor” firmas mašīnu, sāka ražot dažāda veida papīru. 1913.gadā fabrika savām vajadzībām izbūvēja šaursliežu dzelzceļa līniju Staicele – Pāle, ar papīru piekrautos vagonus uz Pāli pa sliežu ceļu vilka zirgi.

    Ražošanai attīstoties, pieauga strādājošo skaits (sākumā – 100 cilvēku, 1935.gadā –225, 1943.gadā – 234).Tika uzstādītas arvien jaunākas, modernākas papīra mašīnas.1914.gadā uzstādīja otru “Fjulnor” papīrmašīnu. 1935.gadā – pergamenta mašīnu, 1 garsieta papīmašīnu, 1 pašnoņēmēja papīrmašīnu, 2 kokslīpēšanas iekārtas. Otrā pasaules kara laikā vācieši gribēja uzspridzināt fabriku. Uzņēmumu glāba grupa partizānu, kas ar sprāgstvielām pildīto vagonu nolaida no sliedēm, pirms tas sasniedza mērķi.

    1985.gadā fabrika piedzīvoja vislielāko uzplaukumu, kad iegūtā peļņa sasniedza miljons rubļu. Pamatoti tiek uzskatīts, ka Staiceles vēsture sākusies ar papīrfabrikas celtniecību. Pašreizējā Lielā iela, kas kādreiz bija lauku ceļš, ir senākā vēstures lieciniece. Šajā ielā atradusies pārcēlājas zviedrietes Berklundes māja, Staiceles papīrfabrika, pirmās fabrikas strādnieku mājas, kuras celtas 1903. gadā, ceļu meistara māja, kurā no 1911.gada darbojas aptieka. Arī akmens namiņš, keramikas ceplis, kas atrodas pretī aptiekai un izceļas ar savu īpatnējo ēkas formu, “Lejasbodes” ēka, kas kādreiz senatnē bijusi papīrfabrikas zirgu stallis.

    Lielā ielā 27, ēkā, kas celta 1906. gadā darbojās pirmā skola. Bijusī dzīvojamā māja Lielajā ielā 19 kļuvusi par Mākslas austuves mājvietu un izstāžu zāli. Lielā ielā 14, ēkā, kas celta 1860.gadā atrodas Lībiešu muzejs “Pivälind”. Šajā vēsturiskajā vidē iekļaujas arī ēka Lielajā ielā 15, kur kādreiz darbojies krogs, bet padomju gados šeit savu mājvietu rada sadzīves pakalpojumu kombināts. Lielā ielā 12 daudzus gadus atradās Staiceles pasts un banka, bet tagad tur iekārtots Staiceles novadpētniecības muzejs. Lielā ielā 9 bija tirgotāja Lipsberģa veikals, tagad – Inas Skujas veikals un kafejnīca.

    1913. gadā fabrikas vajadzībām izbūvēja šaursliežu dzelzceļa līniju no Pāles. Ar papīru piekrautos vagonus uz Pāli pa sliežu ceļu vilka zirgi. 1925. gadā Rozēnu pagasta centram Staicelei piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu, 1950. gadā — strādnieku ciemata (no 1961. gada — pilsētciemata) statusu. 1958. gadā Staicelei pievienoja likvidētos Rozēnu un Vīķu ciemus, izveidojot Staiceles lauku teritoriju. 1992. gadā Staicelei piešķīra pilsētas tiesības. 2009. gadā Staiceli ar lauku teritoriju iekļāva Alojas novadā, lauku teritoriju atdalot kā atsevišķu administratīvo vienību — Staiceles pagastu.

     

    Avots: „Labrīt, Staicele”, „Limbažu novada vēsture”, wikipēdija

  •