Staiceles pilsēta un pagasts | Alojas Novads
Alojas Novads

Staiceles pilsēta un pagasts

  •  

    Staiceles Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībai pirmais aprīkojums

    Staiceles Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībai pirmais aprīkojums

    Pagājušajā nedēļā Staiceles Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība (BUB) saņēma pirmo aprīkojumu pilsētas sargāšanai no ugunsnelaimēm. Tas notika, pateicoties Vidzemes lauku partnerības Brasla atbalstītajam projektam. Biedrība iegādājās piekabi cisternas pārvadāšanai, divus ūdenssūkņus, šļūtenes, tāpat divus darba apģērba komplektus. Par projekta īstenošanu biedrība ir gandarīta. – Prieks, ka viss notiek! Tagad ir lielāka…

    Lasīt vairāk

    Staiceles “Fabrika” uzved “Skaistuma sacensības”

    Staiceles “Fabrika” uzved “Skaistuma sacensības”

    Staicelē pirmizrādi piedzīvojis vietējā amatierteātra Fabrika iestudējums. Kolektīvs interesentiem rādīja pašu iestudēto Artūra Voitkus komēdiju Skaistuma sacensības.   Režisore Aira Lapkovska priecājas, ka aktieri ir malači un pirmizrāde tiešām izdevās kā svētki gan pašiem spēlētājiem, gan skatītājiem. Viņu sanāca daudz un Fabrikas jauniestudējumu uzņēma ļoti labi. – Bija uz urā!…

    Lasīt vairāk

    Staicelieši šopavasar atkal atraduši un suminājuši Vimbu karali

    Staicelieši šopavasar atkal atraduši un suminājuši Vimbu karali

    Turpinot vimbu makšķerēšanas tradīciju, maija sākumā Staicelē norisinājās gadskārtējās sacensības „Staiceles Vimba 2017”. Sacensībām agrajā rīta stundā reģistrējās 15 dalībnieku. Dienas gaitā dalībniekiem kopā izdevās izvilkt 4.950 kg zivju.   Vislabāk tieši vimbu ķeršanā veicās vīriešu klasē startējušam staicelietim Indulim Graviņam. Viņš noķēra 2.595 kg zivju, tai skaitā 0.540 kg…

    Lasīt vairāk

    Baltā galdauta svētkos Alojā iestādīti četri simtgades ozoliņi

    Baltā galdauta svētkos Alojā iestādīti četri simtgades ozoliņi

    4.maijā visā Latvijā ļaudis atzīmēja valsts neatkarības atjaunošanas gadadienu. Alojas novadā svētkus ar kopīgu dziedāšanu, dancošanu un mielošanos pirmie ieskandināja Brīvzemnieku pagasta iedzīvotāji Ozolmuižā, Buivā, Puikules stacijas ciemā un Puikulē.   Staiceles pagasta Rozēnu pansionātā „Brīze” un rekreācijas centrā „Vīķi” ar koncertprogrammu viesojās Staiceles vidusskolas audzēkņi un kultūras nama vokālais…

    Lasīt vairāk

    Zemes stunda Staicelē

    Zemes stunda Staicelē

    – Mūsdienu sabiedrības problēma ir tā, ka visi ir iebāzuši degunus ekrānos un neviens neatlicina laiku tam, lai pajautātu, kā klājas mūsu mīļajiem… Elektroniskās ierīces piesārņo mūsu dzīvi! Noliksim nedēļas nogalēs šīs ierīces malā un iepazīsim cits citu labāk! Ar šādu uzsaukumu Staiceles vidusskolas mazpulcēni aicināja ikvienu interesentu pievienoties Zemes…

    Lasīt vairāk

  •  staiceles-gerbonis.200.230.s

    Platība – 262.3 km2

    Lielākās apdzīvotās vietas – Vīķi, Rozēni, Karogi, Mārciemi, Puršēni

    Upe – Salaca

     

    Ievērojamākie novadnieki

    • Daina Avotiņa – rakstniece
    • Klāvs Elsbergs – dzejnieks
    • Fricis Ešmits – tēlnieks
    • Nikolajs Karagodins – gleznotājs
    • Kārlis Kere – novadpētnieks
    • Velta Krūze – aktrise

     

    Vēsture

                Staiceles vietā 19.gs. sākumā bijis tikai krogs, zirgu stallis un pārcēlāja mājiņa Salacas krastā. Pēc Valmieras pilsētas pašvaldības laikrakstā, apmēram 1942.-1943.g., ievietotā raksta secinām, ka 1846.gadā krodziņu un pārcēlāja mājiņu apvienoja pusmuižā. Krodziniece zviedriete Berklunde bijusi gara un tieva, tāpēc saukta par Stazeli. Vārds latviskots, un tā apdzīvotā vieta nosaukta par Staiceli.

    1887.gadā Rozēnu un Unguru muižu īpašnieki likuši celt pār Salacu tiltu. To nosaukuši par Zaļo tiltu, jo bijis krāsots zaļā krāsā. Kara laikā tiltu uzspridzināja, bet 1945.gadā to atjaunoja.

    1897.gadā Staicelē sāka celt papīrfabriku, celtniecību finansēja Baltijas papīru un papes akciju sabiedrība ar 350 000 rbļ. lielu pamatkapitālu. Darbi ritēja sekmīgi, un 1898.gadā celtniecību pabeidza. Papīrfabrikas pirmais direktors bija vācietis Šahlers. Sākumā fabrikā darbojās tikai viena mašīna, ar kuru ražoja jumta jēlpapi.  1905. gadā uzstādīja “Fjulnor” firmas mašīnu, sāka ražot dažāda veida papīru. 1913.gadā fabrika savām vajadzībām izbūvēja šaursliežu dzelzceļa līniju Staicele – Pāle, ar papīru piekrautos vagonus uz Pāli pa sliežu ceļu vilka zirgi.

    Ražošanai attīstoties, pieauga strādājošo skaits (sākumā – 100 cilvēku, 1935.gadā –225, 1943.gadā – 234).Tika uzstādītas arvien jaunākas, modernākas papīra mašīnas.1914.gadā uzstādīja otru “Fjulnor” papīrmašīnu. 1935.gadā – pergamenta mašīnu, 1 garsieta papīmašīnu, 1 pašnoņēmēja papīrmašīnu, 2 kokslīpēšanas iekārtas. Otrā pasaules kara laikā vācieši gribēja uzspridzināt fabriku. Uzņēmumu glāba grupa partizānu, kas ar sprāgstvielām pildīto vagonu nolaida no sliedēm, pirms tas sasniedza mērķi.

    1985.gadā fabrika piedzīvoja vislielāko uzplaukumu, kad iegūtā peļņa sasniedza miljons rubļu. Pamatoti tiek uzskatīts, ka Staiceles vēsture sākusies ar papīrfabrikas celtniecību. Pašreizējā Lielā iela, kas kādreiz bija lauku ceļš, ir senākā vēstures lieciniece. Šajā ielā atradusies pārcēlājas zviedrietes Berklundes māja, Staiceles papīrfabrika, pirmās fabrikas strādnieku mājas, kuras celtas 1903. gadā, ceļu meistara māja, kurā no 1911.gada darbojas aptieka. Arī akmens namiņš, keramikas ceplis, kas atrodas pretī aptiekai un izceļas ar savu īpatnējo ēkas formu, “Lejasbodes” ēka, kas kādreiz senatnē bijusi papīrfabrikas zirgu stallis.

    Lielā ielā 27, ēkā, kas celta 1906. gadā darbojās pirmā skola. Bijusī dzīvojamā māja Lielajā ielā 19 kļuvusi par Mākslas austuves mājvietu un izstāžu zāli. Lielā ielā 14, ēkā, kas celta 1860.gadā atrodas Lībiešu muzejs “Pivälind”. Šajā vēsturiskajā vidē iekļaujas arī ēka Lielajā ielā 15, kur kādreiz darbojies krogs, bet padomju gados šeit savu mājvietu rada sadzīves pakalpojumu kombināts. Lielā ielā 12 daudzus gadus atradās Staiceles pasts un banka, bet tagad tur iekārtots Staiceles novadpētniecības muzejs. Lielā ielā 9 bija tirgotāja Lipsberģa veikals, tagad – Inas Skujas veikals un kafejnīca.

    1913. gadā fabrikas vajadzībām izbūvēja šaursliežu dzelzceļa līniju no Pāles. Ar papīru piekrautos vagonus uz Pāli pa sliežu ceļu vilka zirgi. 1925. gadā Rozēnu pagasta centram Staicelei piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu, 1950. gadā — strādnieku ciemata (no 1961. gada — pilsētciemata) statusu. 1958. gadā Staicelei pievienoja likvidētos Rozēnu un Vīķu ciemus, izveidojot Staiceles lauku teritoriju. 1992. gadā Staicelei piešķīra pilsētas tiesības. 2009. gadā Staiceli ar lauku teritoriju iekļāva Alojas novadā, lauku teritoriju atdalot kā atsevišķu administratīvo vienību — Staiceles pagastu.

     

    Avots: „Labrīt, Staicele”, „Limbažu novada vēsture”, wikipēdija

  •