Alojas Novads

Staiceles pilsēta un pagasts

  •  

    Aicina piedalīties fotokonkursā “Mans Alojas novads”

    Alojas novada pašvaldība, aicina ikvienu interesentu doties Alojas novada ielās un laukos, un ar foto objektīva palīdzību iemūžināt un attēlot Alojas novada krāsu paletes daudzveidību. Konkursa mērķis atlasīt interesantas, atraktīvas un mākslinieciski kvalitatīvas fotogrāfijas par mirkļiem Alojas novada ikdienā un svētkos. Konkursā var piedalīties ikviena persona – autors, nosūtot fotoattēlu,…

    Zolītes turnīrs Staicelē Jauniešu klubiņā “Čempiņš”

    Pavasaris klāt un kārtējo reizi klubiņā risinājās zolītes turnīrs, visiem, kam patīk šī spēle. Šajā turnīrā piedalījās 18 spēlētāji. Divi spēlētāji mērojuši tālu ceļu no Rūjienas Haralds Danebergs un Māris Stiere. Kā parasti mūs atbalstīja arī no Vilzēniem Sergejs Fiļipovs, Mārcis Pēkšens, Jānis Brencis, Juris Ozols, Gints Kvante, kā arī…

    27.martā Staiceles kultūras namā notika Ritmiskās mūzikas festivāla “Spožās nots” ietvaros rīkotais vijoļspēles koncerts “Atnāc, ieklausies, pamēģini – VARBŪT..”

    Koncertā piedalījās Staiceles Mūzikas un mākslas skolas Vijoļspēles audzēkņi un pedagogi. Kā pirmās uzstāsjās pašas jaunākās dalībnieces Kintija Puriņa un Sofija Sokolova. Turpinājumā skatījus priecēja dažāda rakstura skaņdarbi, dueti un vijolnieku ansamblis. Liels prieks, ka šo koncertu papildināja 2018.gada SMMS vijoļspēles absolvente Andra Rozenberga. Koncertlekcija notika sadarbībā ar Staiceles pamatskolu…

    Mihaila Kaziņika konkurss „Uzlecošās zvaigznes”

    No 22. līdz 28. februārim Rīgā notika Mihaila Kaziņika konkurss „Uzlecošās zvaigznes”, kas šogad ieguvis starptautisku vērienu un pārtapis festivālā. Tā programmā iekļauti vairāki spilgti un nozīmīgi notikumi: jauno izpildītāju konkurss, semināri, meistarklases, koncerti. Festivāla dibinātāja ir producente no Rīgas Gaļina Poltoraka.  Staiceles MMS 6.klavierklases audzēknis Ruslans Andrejevs konkursā izpildīja…

    “Teātra bērni” viesojas Staiceles pilsētas bibliotēkā

    Staiceles pilsētas bibliotēkā viesojās grāmatas “Teātra bērni” autore Inga Jēruma un teātra bērns Kristaps Liepiņš, aktiera Edgara Liepiņa dēls. Pasākuma sākumā grāmatas autore pastāstīja par savu ideju rakstīt šādu grāmatu, par izvēlētiem personāžiem. Viņu jau sen esot saistījusi ideja uzrakstīt par teātra bērniem – tiem, kuri no bērna kājas vecāku…

    Izsaki viedokli par Alojas novada kapsētu digitalizāciju!(papildināts ar aptaujas rezultātiem)

    Lūgums iedzīvotājiem  aizpildīt aptaujas anketu par Alojas un Staiceles pilsētu kapsētu digitalizāciju, kā arī rosināt citas iniciatīvas. Aptauja ir anonīma un aizņems nepilnu minūti laika. Anketa pieejama tikai elektroniskā formātā, tāpēc lūgums tiem, kuri prot rīkoties ar datoru, palīdzēt aizpildīt anketu arī par saviem tuviniekiem. Aptaujas ilgums: līdz 1. aprīlim…

  •  staiceles-gerbonis.200.230.s

    Platība – 262.3 km2

    Lielākās apdzīvotās vietas – Vīķi, Rozēni, Karogi, Mārciemi, Puršēni

    Upe – Salaca

     

    Ievērojamākie novadnieki

    • Daina Avotiņa – rakstniece
    • Klāvs Elsbergs – dzejnieks
    • Fricis Ešmits – tēlnieks
    • Nikolajs Karagodins – gleznotājs
    • Kārlis Kere – novadpētnieks
    • Velta Krūze – aktrise

     

    Vēsture

                Staiceles vietā 19.gs. sākumā bijis tikai krogs, zirgu stallis un pārcēlāja mājiņa Salacas krastā. Pēc Valmieras pilsētas pašvaldības laikrakstā, apmēram 1942.-1943.g., ievietotā raksta secinām, ka 1846.gadā krodziņu un pārcēlāja mājiņu apvienoja pusmuižā. Krodziniece zviedriete Berklunde bijusi gara un tieva, tāpēc saukta par Stazeli. Vārds latviskots, un tā apdzīvotā vieta nosaukta par Staiceli.

    1887.gadā Rozēnu un Unguru muižu īpašnieki likuši celt pār Salacu tiltu. To nosaukuši par Zaļo tiltu, jo bijis krāsots zaļā krāsā. Kara laikā tiltu uzspridzināja, bet 1945.gadā to atjaunoja.

    1897.gadā Staicelē sāka celt papīrfabriku, celtniecību finansēja Baltijas papīru un papes akciju sabiedrība ar 350 000 rbļ. lielu pamatkapitālu. Darbi ritēja sekmīgi, un 1898.gadā celtniecību pabeidza. Papīrfabrikas pirmais direktors bija vācietis Šahlers. Sākumā fabrikā darbojās tikai viena mašīna, ar kuru ražoja jumta jēlpapi.  1905. gadā uzstādīja “Fjulnor” firmas mašīnu, sāka ražot dažāda veida papīru. 1913.gadā fabrika savām vajadzībām izbūvēja šaursliežu dzelzceļa līniju Staicele – Pāle, ar papīru piekrautos vagonus uz Pāli pa sliežu ceļu vilka zirgi.

    Ražošanai attīstoties, pieauga strādājošo skaits (sākumā – 100 cilvēku, 1935.gadā –225, 1943.gadā – 234).Tika uzstādītas arvien jaunākas, modernākas papīra mašīnas.1914.gadā uzstādīja otru “Fjulnor” papīrmašīnu. 1935.gadā – pergamenta mašīnu, 1 garsieta papīmašīnu, 1 pašnoņēmēja papīrmašīnu, 2 kokslīpēšanas iekārtas. Otrā pasaules kara laikā vācieši gribēja uzspridzināt fabriku. Uzņēmumu glāba grupa partizānu, kas ar sprāgstvielām pildīto vagonu nolaida no sliedēm, pirms tas sasniedza mērķi.

    1985.gadā fabrika piedzīvoja vislielāko uzplaukumu, kad iegūtā peļņa sasniedza miljons rubļu. Pamatoti tiek uzskatīts, ka Staiceles vēsture sākusies ar papīrfabrikas celtniecību. Pašreizējā Lielā iela, kas kādreiz bija lauku ceļš, ir senākā vēstures lieciniece. Šajā ielā atradusies pārcēlājas zviedrietes Berklundes māja, Staiceles papīrfabrika, pirmās fabrikas strādnieku mājas, kuras celtas 1903. gadā, ceļu meistara māja, kurā no 1911.gada darbojas aptieka. Arī akmens namiņš, keramikas ceplis, kas atrodas pretī aptiekai un izceļas ar savu īpatnējo ēkas formu, “Lejasbodes” ēka, kas kādreiz senatnē bijusi papīrfabrikas zirgu stallis.

    Lielā ielā 27, ēkā, kas celta 1906. gadā darbojās pirmā skola. Bijusī dzīvojamā māja Lielajā ielā 19 kļuvusi par Mākslas austuves mājvietu un izstāžu zāli. Lielā ielā 14, ēkā, kas celta 1860.gadā atrodas Lībiešu muzejs “Pivälind”. Šajā vēsturiskajā vidē iekļaujas arī ēka Lielajā ielā 15, kur kādreiz darbojies krogs, bet padomju gados šeit savu mājvietu rada sadzīves pakalpojumu kombināts. Lielā ielā 12 daudzus gadus atradās Staiceles pasts un banka, bet tagad tur iekārtots Staiceles novadpētniecības muzejs. Lielā ielā 9 bija tirgotāja Lipsberģa veikals, tagad – Inas Skujas veikals un kafejnīca.

    1913. gadā fabrikas vajadzībām izbūvēja šaursliežu dzelzceļa līniju no Pāles. Ar papīru piekrautos vagonus uz Pāli pa sliežu ceļu vilka zirgi. 1925. gadā Rozēnu pagasta centram Staicelei piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu, 1950. gadā — strādnieku ciemata (no 1961. gada — pilsētciemata) statusu. 1958. gadā Staicelei pievienoja likvidētos Rozēnu un Vīķu ciemus, izveidojot Staiceles lauku teritoriju. 1992. gadā Staicelei piešķīra pilsētas tiesības. 2009. gadā Staiceli ar lauku teritoriju iekļāva Alojas novadā, lauku teritoriju atdalot kā atsevišķu administratīvo vienību — Staiceles pagastu.

     

    Avots: „Labrīt, Staicele”, „Limbažu novada vēsture”, wikipēdija

  •