Staiceles pilsēta un pagasts | Alojas Novads
Alojas Novads

Staiceles pilsēta un pagasts

  •  

    Staicelē pirmoreiz atzīmē Somugru tautu dienu

    Staicelē pirmoreiz atzīmē Somugru tautu dienu

    Nedēļas nogalē Staicelē notika sarīkojums par godu somugru tautām, tai skaitā lībiešiem. Rīgas Latviešu biedrības (RLB) Folkloras komisijas vadītāja Margita Poriete pastāstīja, ka Somugru tautu dienas Latvijā tiek rīkotas jau ceturto gadu. Pirmā diena ierasti norisinās RLB, bet otrajā svētku dalībnieki dodas ārpus galvaspilsētas uz kādu Latvijas vietu, kas saistīta…

    Lasīt vairāk

    Jauns erudīcijas konkurss Latvijas bibliotēkās „Latvijai – 100. Domā. Izzini. Stāsti!”

    Jauns erudīcijas konkurss Latvijas bibliotēkās  „Latvijai – 100. Domā. Izzini. Stāsti!”

    Šī gada novembrī Latvijas pašvaldību publiskajās bibliotēkās sākas erudīcijas konkurss „Latvijai – 100. Domā. Izzini. Stāsti!” Konkurss ir veltīts Latvijas simtgadei un tas notiks trijās tematiskās kārtās – “Latvijas simtgade. Notikumi”, “Latvijas simtgade. Vietas” un “Latvijas simtgade. Cilvēki”. Tas noslēgsies 2018. gada 23. novembrī.    No šī gada 6. novembra līdz…

    Lasīt vairāk

    7. Rīgas Starptautiskais jauno pianistu konkurss

    7. Rīgas Starptautiskais jauno pianistu konkurss

    Š.g. 25.-27.oktobrim Rīgā Mazajā ģildē norisinājās VII Rīgas starptautiskais jauno pianistu konkurss, kurš pulcēja  jaunos pianistus no tuvām un arī ļoti tālām pasaules valstīm. Mums ļoti liels prieks, ka šogad šajā konkursā Staiceles Mūzikas un mākslas skolu pārstēvēja mūsu skolas audzēknis Ruslans Andrejevs. Vēl lielāks prieks, ka Ruslans savā vecuma…

    Lasīt vairāk

    Saruna par cilvēktirdzniecības jautājumiem Staiceles bibliotēkā

    Saruna par cilvēktirdzniecības jautājumiem Staiceles bibliotēkā

    Lai nodrošinātu iedzīvotāju informētību un izpratni par cilvēku tirdzniecību, Staiceles pilsētas bibliotēkā viesojās un ar Staiceles vidusskolas un Staiceles Sporta profesionālās vidusskolas jauniešiem tikās Iekšlietu ministrijas Nacionālā koordinatore cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājumos Lāsma Stabiņa.   Ministrijas pārstāve pastāstīja par cilvēku tirdzniecības formām, riskiem un sekām, par preventīviem pasākumiem. Katrai teorētiskai…

    Lasīt vairāk

    Blakusvāģu komanda noslēdz sezonu

    Blakusvāģu komanda noslēdz sezonu

    Ir noslēgusies kārtējā sezona blakusvāģu motosportā. Šosezon komanda, Jānis un Ģirts, piedalījās Latvijas Čempionātā, Lietuvas Čempionātā un divos Pasaules Čempionāta posmos Stelpē un Ķegumā. Latvijas Čempionāta septiņu posmu kopvērtējumā komandas braucēji starp Baltijas labākajiem braucējiem ierindojās 9.vietā. Lietuvas Čempionātā aizvadīti pieci posmi, sasniedzot godpilno 3.vietu.   Viskarstāk šajā sezonā abiem…

    Lasīt vairāk

    Staicelieši apmeklē Ērgļus Putnu pašvaldību saietā

    Staicelieši apmeklē Ērgļus Putnu pašvaldību saietā

    Oktobrī Ērgļu novadā norisinājās par tradīciju kļuvušais pasākums – Putnu pašvaldību salidojums, kas šogad atzīmēja savu 16. jubileju. Satikties ar citiem putniniekiem devās arī Staiceles pilsētas un pagasta delegācija – pašvaldības darbinieki. Uz salidojumu šogad ieradās kopumā 14 pašvaldību, kam nosaukumā, ģerbonī vai citā novada simbolikā attēlots putns.   Alojas…

    Lasīt vairāk

  •  staiceles-gerbonis.200.230.s

    Platība – 262.3 km2

    Lielākās apdzīvotās vietas – Vīķi, Rozēni, Karogi, Mārciemi, Puršēni

    Upe – Salaca

     

    Ievērojamākie novadnieki

    • Daina Avotiņa – rakstniece
    • Klāvs Elsbergs – dzejnieks
    • Fricis Ešmits – tēlnieks
    • Nikolajs Karagodins – gleznotājs
    • Kārlis Kere – novadpētnieks
    • Velta Krūze – aktrise

     

    Vēsture

                Staiceles vietā 19.gs. sākumā bijis tikai krogs, zirgu stallis un pārcēlāja mājiņa Salacas krastā. Pēc Valmieras pilsētas pašvaldības laikrakstā, apmēram 1942.-1943.g., ievietotā raksta secinām, ka 1846.gadā krodziņu un pārcēlāja mājiņu apvienoja pusmuižā. Krodziniece zviedriete Berklunde bijusi gara un tieva, tāpēc saukta par Stazeli. Vārds latviskots, un tā apdzīvotā vieta nosaukta par Staiceli.

    1887.gadā Rozēnu un Unguru muižu īpašnieki likuši celt pār Salacu tiltu. To nosaukuši par Zaļo tiltu, jo bijis krāsots zaļā krāsā. Kara laikā tiltu uzspridzināja, bet 1945.gadā to atjaunoja.

    1897.gadā Staicelē sāka celt papīrfabriku, celtniecību finansēja Baltijas papīru un papes akciju sabiedrība ar 350 000 rbļ. lielu pamatkapitālu. Darbi ritēja sekmīgi, un 1898.gadā celtniecību pabeidza. Papīrfabrikas pirmais direktors bija vācietis Šahlers. Sākumā fabrikā darbojās tikai viena mašīna, ar kuru ražoja jumta jēlpapi.  1905. gadā uzstādīja “Fjulnor” firmas mašīnu, sāka ražot dažāda veida papīru. 1913.gadā fabrika savām vajadzībām izbūvēja šaursliežu dzelzceļa līniju Staicele – Pāle, ar papīru piekrautos vagonus uz Pāli pa sliežu ceļu vilka zirgi.

    Ražošanai attīstoties, pieauga strādājošo skaits (sākumā – 100 cilvēku, 1935.gadā –225, 1943.gadā – 234).Tika uzstādītas arvien jaunākas, modernākas papīra mašīnas.1914.gadā uzstādīja otru “Fjulnor” papīrmašīnu. 1935.gadā – pergamenta mašīnu, 1 garsieta papīmašīnu, 1 pašnoņēmēja papīrmašīnu, 2 kokslīpēšanas iekārtas. Otrā pasaules kara laikā vācieši gribēja uzspridzināt fabriku. Uzņēmumu glāba grupa partizānu, kas ar sprāgstvielām pildīto vagonu nolaida no sliedēm, pirms tas sasniedza mērķi.

    1985.gadā fabrika piedzīvoja vislielāko uzplaukumu, kad iegūtā peļņa sasniedza miljons rubļu. Pamatoti tiek uzskatīts, ka Staiceles vēsture sākusies ar papīrfabrikas celtniecību. Pašreizējā Lielā iela, kas kādreiz bija lauku ceļš, ir senākā vēstures lieciniece. Šajā ielā atradusies pārcēlājas zviedrietes Berklundes māja, Staiceles papīrfabrika, pirmās fabrikas strādnieku mājas, kuras celtas 1903. gadā, ceļu meistara māja, kurā no 1911.gada darbojas aptieka. Arī akmens namiņš, keramikas ceplis, kas atrodas pretī aptiekai un izceļas ar savu īpatnējo ēkas formu, “Lejasbodes” ēka, kas kādreiz senatnē bijusi papīrfabrikas zirgu stallis.

    Lielā ielā 27, ēkā, kas celta 1906. gadā darbojās pirmā skola. Bijusī dzīvojamā māja Lielajā ielā 19 kļuvusi par Mākslas austuves mājvietu un izstāžu zāli. Lielā ielā 14, ēkā, kas celta 1860.gadā atrodas Lībiešu muzejs “Pivälind”. Šajā vēsturiskajā vidē iekļaujas arī ēka Lielajā ielā 15, kur kādreiz darbojies krogs, bet padomju gados šeit savu mājvietu rada sadzīves pakalpojumu kombināts. Lielā ielā 12 daudzus gadus atradās Staiceles pasts un banka, bet tagad tur iekārtots Staiceles novadpētniecības muzejs. Lielā ielā 9 bija tirgotāja Lipsberģa veikals, tagad – Inas Skujas veikals un kafejnīca.

    1913. gadā fabrikas vajadzībām izbūvēja šaursliežu dzelzceļa līniju no Pāles. Ar papīru piekrautos vagonus uz Pāli pa sliežu ceļu vilka zirgi. 1925. gadā Rozēnu pagasta centram Staicelei piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu, 1950. gadā — strādnieku ciemata (no 1961. gada — pilsētciemata) statusu. 1958. gadā Staicelei pievienoja likvidētos Rozēnu un Vīķu ciemus, izveidojot Staiceles lauku teritoriju. 1992. gadā Staicelei piešķīra pilsētas tiesības. 2009. gadā Staiceli ar lauku teritoriju iekļāva Alojas novadā, lauku teritoriju atdalot kā atsevišķu administratīvo vienību — Staiceles pagastu.

     

    Avots: „Labrīt, Staicele”, „Limbažu novada vēsture”, wikipēdija

  •