Staiceles pilsēta un pagasts | Alojas Novads
Alojas Novads

Staiceles pilsēta un pagasts

  •  

    Staicelē atsāk autoceļa P15 Ainaži-Matīši pārbūves darbus

    Staicelē atsāk autoceļa P15 Ainaži-Matīši pārbūves darbus

    Šonedēļ Staicelē atsākušies reģionālā autoceļa P15 Ainaži-Matīši pārbūves darbi  posmā no 27,549 km līdz 28,674 km, kas skars ceļa posmu no tilta pār Salacu līdz krustojumam, kas ved uz Lejasmūnām.    Plānots, ka līdz rudenim izbūvēs autostāvvietas vieglajiem transporta līdzekļiem un sabiedriskajam transportam, uzstādīs jaunas autobusa pieturas, būtiski tiks mainīta satiksmes…

    Lasīt vairāk

    Stāsts par jauno uzņēmēju Santu Lazdiņu LTV1 raidījumā “Province”

    Stāsts par jauno uzņēmēju Santu Lazdiņu LTV1 raidījumā “Province”

    Katrai sevi cienošai dāmai skaistumsalona apmeklējums ir svēta lieta. Un ir labi, ja tāds atrodas turpat pagastā. Santai Lazdiņai skaistumkopšana ir hobijs, bet pēc salona atvēršanas Staicelē arī uzņēmums. Turklāt tas ir visai pieprasīts, jo uz Santas salonu brauc pat no attālām Vidzemes vietām. Par skaistumu, gaumi un ieceru īstenošanu 15.…

    Lasīt vairāk

    Sporta aktivitātes Staiceles Jauniešu klubiņā „Čempiņš”

    Sporta aktivitātes Staiceles Jauniešu klubiņā „Čempiņš”

    Galda tenisa turnīrs. Dažādas sporta aktivitātes tiek rīkotas sākoties rudenim un līdz vasaras sākumam (prāta, precizitātes un aktīvas), kas notiek Staicelē Jauniešu klubiņa „Čempiņš” telpās. 2018.gada 27.februārī noslēdzās sacensības galda tenisā. Turnīrs risinājās četrās kārtās, kur dalībnieki krāja punktus. Kopā piedalījās 13 dalībnieki, bet visas kārtas apmeklēja pieci dalībnieki. No…

    Lasīt vairāk

    Staiceles Mazpulks iesaistījās akcijā “Zemes stunda”

    Staiceles Mazpulks iesaistījās akcijā “Zemes stunda”

    Jau otro gadu Staiceles vidusskolas mazpulks piedalās akcijā Zemes stunda, kad ikviens ir aicināts  izslēgt apgaismojumu uz vienu stundu, lai parādītu savu apņemšanos videi draudzīgākai rīcībai ikdienā. Izslēdzot gaismu Es saku, ka vides problēmu risināšana man ir svarīga lieta. Es gribu dzīvot tīrā vidē un gribu, lai tāda iespēja būtu…

    Lasīt vairāk

    25. martā Staicelē pieminēja aizvestos no Rozēnu pagasta

    25. martā Staicelē pieminēja aizvestos no Rozēnu pagasta

    25.martā staicelieši pulcējās uz piemiņas pasākumu pie akmens „1949” – liktenīgajās krustcelēs, no kurām 1949. gada 25. martā moku ceļā uz Sibīriju tika deportēti 128 staicelieši. Izrauti no ierastās ikdienas ritma, no pavasara darbiem lauku mājās, no skolas sola, aizrauti pretī neziņai par nākotni, bez tiesībām tikt apžēlotam, bez tiesībām…

    Lasīt vairāk

  •  staiceles-gerbonis.200.230.s

    Platība – 262.3 km2

    Lielākās apdzīvotās vietas – Vīķi, Rozēni, Karogi, Mārciemi, Puršēni

    Upe – Salaca

     

    Ievērojamākie novadnieki

    • Daina Avotiņa – rakstniece
    • Klāvs Elsbergs – dzejnieks
    • Fricis Ešmits – tēlnieks
    • Nikolajs Karagodins – gleznotājs
    • Kārlis Kere – novadpētnieks
    • Velta Krūze – aktrise

     

    Vēsture

                Staiceles vietā 19.gs. sākumā bijis tikai krogs, zirgu stallis un pārcēlāja mājiņa Salacas krastā. Pēc Valmieras pilsētas pašvaldības laikrakstā, apmēram 1942.-1943.g., ievietotā raksta secinām, ka 1846.gadā krodziņu un pārcēlāja mājiņu apvienoja pusmuižā. Krodziniece zviedriete Berklunde bijusi gara un tieva, tāpēc saukta par Stazeli. Vārds latviskots, un tā apdzīvotā vieta nosaukta par Staiceli.

    1887.gadā Rozēnu un Unguru muižu īpašnieki likuši celt pār Salacu tiltu. To nosaukuši par Zaļo tiltu, jo bijis krāsots zaļā krāsā. Kara laikā tiltu uzspridzināja, bet 1945.gadā to atjaunoja.

    1897.gadā Staicelē sāka celt papīrfabriku, celtniecību finansēja Baltijas papīru un papes akciju sabiedrība ar 350 000 rbļ. lielu pamatkapitālu. Darbi ritēja sekmīgi, un 1898.gadā celtniecību pabeidza. Papīrfabrikas pirmais direktors bija vācietis Šahlers. Sākumā fabrikā darbojās tikai viena mašīna, ar kuru ražoja jumta jēlpapi.  1905. gadā uzstādīja “Fjulnor” firmas mašīnu, sāka ražot dažāda veida papīru. 1913.gadā fabrika savām vajadzībām izbūvēja šaursliežu dzelzceļa līniju Staicele – Pāle, ar papīru piekrautos vagonus uz Pāli pa sliežu ceļu vilka zirgi.

    Ražošanai attīstoties, pieauga strādājošo skaits (sākumā – 100 cilvēku, 1935.gadā –225, 1943.gadā – 234).Tika uzstādītas arvien jaunākas, modernākas papīra mašīnas.1914.gadā uzstādīja otru “Fjulnor” papīrmašīnu. 1935.gadā – pergamenta mašīnu, 1 garsieta papīmašīnu, 1 pašnoņēmēja papīrmašīnu, 2 kokslīpēšanas iekārtas. Otrā pasaules kara laikā vācieši gribēja uzspridzināt fabriku. Uzņēmumu glāba grupa partizānu, kas ar sprāgstvielām pildīto vagonu nolaida no sliedēm, pirms tas sasniedza mērķi.

    1985.gadā fabrika piedzīvoja vislielāko uzplaukumu, kad iegūtā peļņa sasniedza miljons rubļu. Pamatoti tiek uzskatīts, ka Staiceles vēsture sākusies ar papīrfabrikas celtniecību. Pašreizējā Lielā iela, kas kādreiz bija lauku ceļš, ir senākā vēstures lieciniece. Šajā ielā atradusies pārcēlājas zviedrietes Berklundes māja, Staiceles papīrfabrika, pirmās fabrikas strādnieku mājas, kuras celtas 1903. gadā, ceļu meistara māja, kurā no 1911.gada darbojas aptieka. Arī akmens namiņš, keramikas ceplis, kas atrodas pretī aptiekai un izceļas ar savu īpatnējo ēkas formu, “Lejasbodes” ēka, kas kādreiz senatnē bijusi papīrfabrikas zirgu stallis.

    Lielā ielā 27, ēkā, kas celta 1906. gadā darbojās pirmā skola. Bijusī dzīvojamā māja Lielajā ielā 19 kļuvusi par Mākslas austuves mājvietu un izstāžu zāli. Lielā ielā 14, ēkā, kas celta 1860.gadā atrodas Lībiešu muzejs “Pivälind”. Šajā vēsturiskajā vidē iekļaujas arī ēka Lielajā ielā 15, kur kādreiz darbojies krogs, bet padomju gados šeit savu mājvietu rada sadzīves pakalpojumu kombināts. Lielā ielā 12 daudzus gadus atradās Staiceles pasts un banka, bet tagad tur iekārtots Staiceles novadpētniecības muzejs. Lielā ielā 9 bija tirgotāja Lipsberģa veikals, tagad – Inas Skujas veikals un kafejnīca.

    1913. gadā fabrikas vajadzībām izbūvēja šaursliežu dzelzceļa līniju no Pāles. Ar papīru piekrautos vagonus uz Pāli pa sliežu ceļu vilka zirgi. 1925. gadā Rozēnu pagasta centram Staicelei piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu, 1950. gadā — strādnieku ciemata (no 1961. gada — pilsētciemata) statusu. 1958. gadā Staicelei pievienoja likvidētos Rozēnu un Vīķu ciemus, izveidojot Staiceles lauku teritoriju. 1992. gadā Staicelei piešķīra pilsētas tiesības. 2009. gadā Staiceli ar lauku teritoriju iekļāva Alojas novadā, lauku teritoriju atdalot kā atsevišķu administratīvo vienību — Staiceles pagastu.

     

    Avots: „Labrīt, Staicele”, „Limbažu novada vēsture”, wikipēdija

  •