Alojas Novads

Staiceles pilsēta un pagasts

  •  

    Erasmus+ projekta prezentācija Staiceles pamatskolā

    Ceturtdien, 25.aprīlī Staiceles pamatskolas skolēni pulcējās uz audzināšanas stundu skolas zālītē, lai noklausītos skolēnu Ievas Loretas Reides, Andras Rozenbergas, Elvīras Īles, Elīnas Konrādes, Unas Prokopovičas un Amandas Konrādes, kā arī skolotāju Vizmas Lūses un Irēnas Graviņas stāstījumu par Erasmus + projekta ‘Domāsim par mūsu nākotnes darba dzīvi ‘) (‘Let’s think…

    Staiceles pamatskolas skolēni Erasmus + projekta vizītē Igaunijā

    Aprīļa sākumā 6 meitenes- Andra Rozenberga, Elvīra Īle, Una Prokopoviča, Elīna Konrāde, Amanda Konrāde un Ieva Loreta Reide kopā ar skolotājām Vizmu Lūsi un Irēnu Graviņu devāmies uz Igaunijas pilsētu Uulu, lai īstenotu Erasmus+ projekta ‘Domāsim par savu nākotnes darba dzīvi’ (‘Let’s think about our future working life’) aktivitātes, kuru…

    Pasākumiem bagātā bibliotēku nedēļa Staicelē

    Sprinta ātrumā Staiceles pilsētas bibliotēkā pagājusi bibliotēku nedēļa. Nedēļas laikā tika domātas gan par periodikas lasītājiem, gan grāmatu mīļiem. Domāts par pasākumiem bērniem, gan pieaugušajiem. Staicele vienmēr ir lepojusies ar saviem daiļdārziem, tāpēc šajā bibliotēku nedēļā piedāvājām īpašu tikšanos. Bibliotēkā viesojās žurnāla “Dārza Pasaule” veidotāji. Redaktore Solvita Smiļģe un žurnālists…

    Talkošanas vietas Alojas novadā

    Aicinām Jūs visus piedalīties Lielajā talkā, kas notiks 27. aprīlī! Alojas novadā talkos visas pārvaldēs, varēsiet izvēlēties, kur ērtāk un labāk. Alojas pilsētā un pagastā: -Iniciatīvu parks, Rīgas ielā 2, Alojā, Alojas novadā, LV-4064 (atkritumi tiks sašķiroti un nodoti ZAAO pieņemšanas punktā Alojā) -Marijas parks, Jūras ielā 44, Alojā, LV-4064…

    Aicina piedalīties fotokonkursā “Mans Alojas novads”

    Alojas novada pašvaldība, aicina ikvienu interesentu doties Alojas novada ielās un laukos, un ar foto objektīva palīdzību iemūžināt un attēlot Alojas novada krāsu paletes daudzveidību. Konkursa mērķis atlasīt interesantas, atraktīvas un mākslinieciski kvalitatīvas fotogrāfijas par mirkļiem Alojas novada ikdienā un svētkos. Konkursā var piedalīties ikviena persona – autors, nosūtot fotoattēlu,…

    Zolītes turnīrs Staicelē Jauniešu klubiņā “Čempiņš”

    Pavasaris klāt un kārtējo reizi klubiņā risinājās zolītes turnīrs, visiem, kam patīk šī spēle. Šajā turnīrā piedalījās 18 spēlētāji. Divi spēlētāji mērojuši tālu ceļu no Rūjienas Haralds Danebergs un Māris Stiere. Kā parasti mūs atbalstīja arī no Vilzēniem Sergejs Fiļipovs, Mārcis Pēkšens, Jānis Brencis, Juris Ozols, Gints Kvante, kā arī…

  •  staiceles-gerbonis.200.230.s

    Platība – 262.3 km2

    Lielākās apdzīvotās vietas – Vīķi, Rozēni, Karogi, Mārciemi, Puršēni

    Upe – Salaca

     

    Ievērojamākie novadnieki

    • Daina Avotiņa – rakstniece
    • Klāvs Elsbergs – dzejnieks
    • Fricis Ešmits – tēlnieks
    • Nikolajs Karagodins – gleznotājs
    • Kārlis Kere – novadpētnieks
    • Velta Krūze – aktrise

     

    Vēsture

                Staiceles vietā 19.gs. sākumā bijis tikai krogs, zirgu stallis un pārcēlāja mājiņa Salacas krastā. Pēc Valmieras pilsētas pašvaldības laikrakstā, apmēram 1942.-1943.g., ievietotā raksta secinām, ka 1846.gadā krodziņu un pārcēlāja mājiņu apvienoja pusmuižā. Krodziniece zviedriete Berklunde bijusi gara un tieva, tāpēc saukta par Stazeli. Vārds latviskots, un tā apdzīvotā vieta nosaukta par Staiceli.

    1887.gadā Rozēnu un Unguru muižu īpašnieki likuši celt pār Salacu tiltu. To nosaukuši par Zaļo tiltu, jo bijis krāsots zaļā krāsā. Kara laikā tiltu uzspridzināja, bet 1945.gadā to atjaunoja.

    1897.gadā Staicelē sāka celt papīrfabriku, celtniecību finansēja Baltijas papīru un papes akciju sabiedrība ar 350 000 rbļ. lielu pamatkapitālu. Darbi ritēja sekmīgi, un 1898.gadā celtniecību pabeidza. Papīrfabrikas pirmais direktors bija vācietis Šahlers. Sākumā fabrikā darbojās tikai viena mašīna, ar kuru ražoja jumta jēlpapi.  1905. gadā uzstādīja “Fjulnor” firmas mašīnu, sāka ražot dažāda veida papīru. 1913.gadā fabrika savām vajadzībām izbūvēja šaursliežu dzelzceļa līniju Staicele – Pāle, ar papīru piekrautos vagonus uz Pāli pa sliežu ceļu vilka zirgi.

    Ražošanai attīstoties, pieauga strādājošo skaits (sākumā – 100 cilvēku, 1935.gadā –225, 1943.gadā – 234).Tika uzstādītas arvien jaunākas, modernākas papīra mašīnas.1914.gadā uzstādīja otru “Fjulnor” papīrmašīnu. 1935.gadā – pergamenta mašīnu, 1 garsieta papīmašīnu, 1 pašnoņēmēja papīrmašīnu, 2 kokslīpēšanas iekārtas. Otrā pasaules kara laikā vācieši gribēja uzspridzināt fabriku. Uzņēmumu glāba grupa partizānu, kas ar sprāgstvielām pildīto vagonu nolaida no sliedēm, pirms tas sasniedza mērķi.

    1985.gadā fabrika piedzīvoja vislielāko uzplaukumu, kad iegūtā peļņa sasniedza miljons rubļu. Pamatoti tiek uzskatīts, ka Staiceles vēsture sākusies ar papīrfabrikas celtniecību. Pašreizējā Lielā iela, kas kādreiz bija lauku ceļš, ir senākā vēstures lieciniece. Šajā ielā atradusies pārcēlājas zviedrietes Berklundes māja, Staiceles papīrfabrika, pirmās fabrikas strādnieku mājas, kuras celtas 1903. gadā, ceļu meistara māja, kurā no 1911.gada darbojas aptieka. Arī akmens namiņš, keramikas ceplis, kas atrodas pretī aptiekai un izceļas ar savu īpatnējo ēkas formu, “Lejasbodes” ēka, kas kādreiz senatnē bijusi papīrfabrikas zirgu stallis.

    Lielā ielā 27, ēkā, kas celta 1906. gadā darbojās pirmā skola. Bijusī dzīvojamā māja Lielajā ielā 19 kļuvusi par Mākslas austuves mājvietu un izstāžu zāli. Lielā ielā 14, ēkā, kas celta 1860.gadā atrodas Lībiešu muzejs “Pivälind”. Šajā vēsturiskajā vidē iekļaujas arī ēka Lielajā ielā 15, kur kādreiz darbojies krogs, bet padomju gados šeit savu mājvietu rada sadzīves pakalpojumu kombināts. Lielā ielā 12 daudzus gadus atradās Staiceles pasts un banka, bet tagad tur iekārtots Staiceles novadpētniecības muzejs. Lielā ielā 9 bija tirgotāja Lipsberģa veikals, tagad – Inas Skujas veikals un kafejnīca.

    1913. gadā fabrikas vajadzībām izbūvēja šaursliežu dzelzceļa līniju no Pāles. Ar papīru piekrautos vagonus uz Pāli pa sliežu ceļu vilka zirgi. 1925. gadā Rozēnu pagasta centram Staicelei piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu, 1950. gadā — strādnieku ciemata (no 1961. gada — pilsētciemata) statusu. 1958. gadā Staicelei pievienoja likvidētos Rozēnu un Vīķu ciemus, izveidojot Staiceles lauku teritoriju. 1992. gadā Staicelei piešķīra pilsētas tiesības. 2009. gadā Staiceli ar lauku teritoriju iekļāva Alojas novadā, lauku teritoriju atdalot kā atsevišķu administratīvo vienību — Staiceles pagastu.

     

    Avots: „Labrīt, Staicele”, „Limbažu novada vēsture”, wikipēdija

  •