Alojas Novads

Staiceles pilsēta un pagasts

  •  

    Alojas novada dome iestāsies par ģimenes ārsta prakses saglabāšanu Staicelē

    Alojas novada dome saņēmusi Nacionālā veselības dienesta informāciju par to, ka ar 2019. gada 1. janvāri Staicelē, Kalēju ielā 8-8, sakarā ar aiziešanu pensijā primārās veselības aprūpes pakalpojumus pārtrauc sniegt ģimenes ārste Maija Rācene.   Lai risinātu radušos situāciju, Alojas novada dome veikusi sarunas ar M.Rāceni par iespēju turpināt darbu.…

    0 comments

    Suminot simtgades bērnus, ģimenes un darbīgus ļaudis, izskanējuši valsts svētku pasākumi

    Pagājušajā nedēļas nogalē visā Latvijā svinēja, līksmoja un cildināja diženus ļaudis ciemos, pilsētās un novados. Ar īpašām svētku sajūtām dažādos pasākumos atzīmēja valsts 100. gadadienu. Arī pie mums, Alojas novadā, izskanēja sirsnīgi koncerti un aplausi tiem cilvēkiem, kurus valsts svētku reizē godināja īpaši.   Svētku koncertprogrammu 16. novembra vakarā atklāja…

    0 comments

    Grāmatas “Soliņš pie Salacas” atvēršanas svētki Staiceles pilsētas bibliotēkā

    Kopā ar pašu grāmatas autori Dainu Avotiņu, Staiceles pilsētas bibliotēkā tika atvērta viņas, pašreiz pēdējā, izdotā grāmata “Soliņš pie Salacas”. Grāmata ir iznākusi ļoti zīmīgā laikā – īsi pirms Latvijas simtgades svinībām un ir liecība mūsu valsts un Lietuvas Republikas kultūras sakariem vairāku gadu desmitu garumā. Tā ir abu valstu…

    0 comments

    Valsts svētkos sveiks Gada staiceliešus

    18. novembrī Staiceles kultūras namā Latvijas 100. gadadienas svinībās sveiks 11 staiceliešus par ieguldījumu pilsētas labā.  Pasākumā sveiks Alisi Tiltiņu, Martu Andersoni, Sandru Strautu, Maiju Andersoni, Ruslanu Andrejevu, Airu Rulli, Māri Jaunzemu, Danu Jansoni, Ausmu Kalniņu, Anitu Strokšu, Inesi Timermani.   

    0 comments

    Alojā un Staicelē uzstādītas 8 videonovērošanas kameras

    Rūpējoties par iedzīvotāju drošību, aizvadītajā nedēļā Alojas novadā uzstādītas 8 videonovērošanas kameras. Četras novērošanas ierīces atrodas Staicelē, bet četras Alojas pilsētas centrā. Vēl vienu videokameru tuvākajā laikā plānots uzstādīts laukumā pie Alojas Luterāņu baznīcas, kur iecerēts uzstādīt Kārļa Zāles pieminekli Brīvības cīņās kritušajiem alojiešiem. Videoiekārtu iegāde un uzstādīšana izmaksāja 3 428,67…

    0 comments

    Staicelē noslēgusies M.Skrides darbu izstāde “Mirkļa košums”

    Visu oktobra mēnesi Staiceles pilsētas bibliotēkā bija skatāma diriģentes, gleznotājas Māras Skrides darbu izstāde „Mirkļa košums”. 26.oktobrī šī izstāde arī koši noslēdzās. Uz izstādes noslēgumu, un tikšanos ar viņas mākslas cienītājiem, bija ieradusies pati māksliniece. Šajā tikšanās reizē viņu pavadīja lauku kapela „Ieviņa”. Sarunas ar klāt esošiem mijās gan ar…

    0 comments

  •  staiceles-gerbonis.200.230.s

    Platība – 262.3 km2

    Lielākās apdzīvotās vietas – Vīķi, Rozēni, Karogi, Mārciemi, Puršēni

    Upe – Salaca

     

    Ievērojamākie novadnieki

    • Daina Avotiņa – rakstniece
    • Klāvs Elsbergs – dzejnieks
    • Fricis Ešmits – tēlnieks
    • Nikolajs Karagodins – gleznotājs
    • Kārlis Kere – novadpētnieks
    • Velta Krūze – aktrise

     

    Vēsture

                Staiceles vietā 19.gs. sākumā bijis tikai krogs, zirgu stallis un pārcēlāja mājiņa Salacas krastā. Pēc Valmieras pilsētas pašvaldības laikrakstā, apmēram 1942.-1943.g., ievietotā raksta secinām, ka 1846.gadā krodziņu un pārcēlāja mājiņu apvienoja pusmuižā. Krodziniece zviedriete Berklunde bijusi gara un tieva, tāpēc saukta par Stazeli. Vārds latviskots, un tā apdzīvotā vieta nosaukta par Staiceli.

    1887.gadā Rozēnu un Unguru muižu īpašnieki likuši celt pār Salacu tiltu. To nosaukuši par Zaļo tiltu, jo bijis krāsots zaļā krāsā. Kara laikā tiltu uzspridzināja, bet 1945.gadā to atjaunoja.

    1897.gadā Staicelē sāka celt papīrfabriku, celtniecību finansēja Baltijas papīru un papes akciju sabiedrība ar 350 000 rbļ. lielu pamatkapitālu. Darbi ritēja sekmīgi, un 1898.gadā celtniecību pabeidza. Papīrfabrikas pirmais direktors bija vācietis Šahlers. Sākumā fabrikā darbojās tikai viena mašīna, ar kuru ražoja jumta jēlpapi.  1905. gadā uzstādīja “Fjulnor” firmas mašīnu, sāka ražot dažāda veida papīru. 1913.gadā fabrika savām vajadzībām izbūvēja šaursliežu dzelzceļa līniju Staicele – Pāle, ar papīru piekrautos vagonus uz Pāli pa sliežu ceļu vilka zirgi.

    Ražošanai attīstoties, pieauga strādājošo skaits (sākumā – 100 cilvēku, 1935.gadā –225, 1943.gadā – 234).Tika uzstādītas arvien jaunākas, modernākas papīra mašīnas.1914.gadā uzstādīja otru “Fjulnor” papīrmašīnu. 1935.gadā – pergamenta mašīnu, 1 garsieta papīmašīnu, 1 pašnoņēmēja papīrmašīnu, 2 kokslīpēšanas iekārtas. Otrā pasaules kara laikā vācieši gribēja uzspridzināt fabriku. Uzņēmumu glāba grupa partizānu, kas ar sprāgstvielām pildīto vagonu nolaida no sliedēm, pirms tas sasniedza mērķi.

    1985.gadā fabrika piedzīvoja vislielāko uzplaukumu, kad iegūtā peļņa sasniedza miljons rubļu. Pamatoti tiek uzskatīts, ka Staiceles vēsture sākusies ar papīrfabrikas celtniecību. Pašreizējā Lielā iela, kas kādreiz bija lauku ceļš, ir senākā vēstures lieciniece. Šajā ielā atradusies pārcēlājas zviedrietes Berklundes māja, Staiceles papīrfabrika, pirmās fabrikas strādnieku mājas, kuras celtas 1903. gadā, ceļu meistara māja, kurā no 1911.gada darbojas aptieka. Arī akmens namiņš, keramikas ceplis, kas atrodas pretī aptiekai un izceļas ar savu īpatnējo ēkas formu, “Lejasbodes” ēka, kas kādreiz senatnē bijusi papīrfabrikas zirgu stallis.

    Lielā ielā 27, ēkā, kas celta 1906. gadā darbojās pirmā skola. Bijusī dzīvojamā māja Lielajā ielā 19 kļuvusi par Mākslas austuves mājvietu un izstāžu zāli. Lielā ielā 14, ēkā, kas celta 1860.gadā atrodas Lībiešu muzejs “Pivälind”. Šajā vēsturiskajā vidē iekļaujas arī ēka Lielajā ielā 15, kur kādreiz darbojies krogs, bet padomju gados šeit savu mājvietu rada sadzīves pakalpojumu kombināts. Lielā ielā 12 daudzus gadus atradās Staiceles pasts un banka, bet tagad tur iekārtots Staiceles novadpētniecības muzejs. Lielā ielā 9 bija tirgotāja Lipsberģa veikals, tagad – Inas Skujas veikals un kafejnīca.

    1913. gadā fabrikas vajadzībām izbūvēja šaursliežu dzelzceļa līniju no Pāles. Ar papīru piekrautos vagonus uz Pāli pa sliežu ceļu vilka zirgi. 1925. gadā Rozēnu pagasta centram Staicelei piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu, 1950. gadā — strādnieku ciemata (no 1961. gada — pilsētciemata) statusu. 1958. gadā Staicelei pievienoja likvidētos Rozēnu un Vīķu ciemus, izveidojot Staiceles lauku teritoriju. 1992. gadā Staicelei piešķīra pilsētas tiesības. 2009. gadā Staiceli ar lauku teritoriju iekļāva Alojas novadā, lauku teritoriju atdalot kā atsevišķu administratīvo vienību — Staiceles pagastu.

     

    Avots: „Labrīt, Staicele”, „Limbažu novada vēsture”, wikipēdija

  •