Alojas Novads

Staiceles pilsēta un pagasts

  •  

    Nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju ievērībai: līdz 15.novembrim veicams kārtējais nodokļa maksājums

    Atgādinām, ka līdz 2019. gada 15.novembrim veicams kārtējais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums. Saskaņā ar likumu „Par nekustamā īpašuma nodokli”, nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi veicami vienu reizi ceturksnī ne vēlāk kā 31. martā, 15. maijā, 15. augustā un 15. novembrī – vienas ceturtdaļas apmērā no nodokļa gada summas vai arī reizi…

    Alojas novada mazpulcēni, skolu jaunieši un domes pārstāvji tiksies projekta “Uzdrīksties iesaistīties!” ietvaros!

    Trešdien, 13. novembrī, Alojas novada Staicelē tiksies Alojas novada mazpulcēni, skolu jaunieši un domes pārstāvji projekta “Uzdrīksties iesaistīties!”  ietvaros. Ar šo projektu vēlamies vērst jauniešu uzmanību uz savām tiesībām kā jauniem Eiropas Savienības, savas valsts un sava novada iedzīvotājiem, pastāvēt par tām un uzdrošināties diskutēt ar sava novada lēmuma pieņēmējiem…

    Alojas novadā notiek publiskā apspriešana par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas virzīto administratīvi teritoriālo reformu

    Alojas novada dome nolēmusi organizēt publisko apspriešanu, lai noskaidrotu Alojas novada iedzīvotāju viedokli par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rosināto administratīvi teritoriālo reformu (ATR). Publiskā apspriešana norisināsies laika posmā no š.g. 31. oktobra līdz 14. novembrim. Publiskajā apspriešanā aicināti piedalīties jebkurš 18 gadus sasniedzis Alojas novadā deklarēts iedzīvotājs…

    VUGD 2.decembrī organizē konsultāciju dienu par dūmu detektoriem

    2.decembrī, tieši 30 dienas pirms stāsies spēkā Ugunsdrošības noteikumu prasība, kas nosaka, ka visos mājokļos jābūt uzstādītiem dūmu detektoriem, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina ikvienu iedzīvotāju, kuram ir jautājumi par ugunsdrošību un dūmu detektoriem, doties uz jebkuru no 92 VUGD daļām un posteņiem visā Latvijā, kā arī Ugunsdrošības…

    Reģionālā reforma starp ParvaiPret.lv balsojumiem

    Katru nedēļu par karstākajiem Saeimas balsojumiem ir iespēja lemt arī sabiedrībai, izmantojot platformu “ParvaiPret.lv”. Šajā nedēļā sabiedrība aktīvi balsoja par teritoriālās reformas nepieciešamību un jau šodien būs iespēja salīdzināt sabiedrības nostāju ar Saeimas balsojumu. Ņemot vērā cilvēku aktivitāti un pieteikto protestu pret teritoriālo reformu, “ParvaiPret.lv” digitālais formāts dod iespēju cilvēkiem,…

    Alojas novads valsts svētkus atzīmēs bagātīgi

    Šogad Alojas novadā valsts svētku laikā bagātīgs pasākumu piedāvājums, atliek tikai izvēlēties sev piemērotāko. Lāčplēša dienai veltītie pasākumi Alojas pilsētā un pagastā: Pulksten 17.45 Lāpu gājiens Alojā, no 100-gades ozoliņiem, Kalēju ielā Pulksten 18.00 Piemiņas brīdis pie pieminekļa Brīvības cīņās kritušajiem alojiešiem Staiceles pilsētā un pagastā: Pulksten 15.00, Staiceles kultūras…

  •  staiceles-gerbonis.200.230.s

    Platība – 262.3 km2

    Lielākās apdzīvotās vietas – Vīķi, Rozēni, Karogi, Mārciemi, Puršēni

    Upe – Salaca

     

    Ievērojamākie novadnieki

    • Daina Avotiņa – rakstniece
    • Klāvs Elsbergs – dzejnieks
    • Fricis Ešmits – tēlnieks
    • Nikolajs Karagodins – gleznotājs
    • Kārlis Kere – novadpētnieks
    • Velta Krūze – aktrise

     

    Vēsture

                Staiceles vietā 19.gs. sākumā bijis tikai krogs, zirgu stallis un pārcēlāja mājiņa Salacas krastā. Pēc Valmieras pilsētas pašvaldības laikrakstā, apmēram 1942.-1943.g., ievietotā raksta secinām, ka 1846.gadā krodziņu un pārcēlāja mājiņu apvienoja pusmuižā. Krodziniece zviedriete Berklunde bijusi gara un tieva, tāpēc saukta par Stazeli. Vārds latviskots, un tā apdzīvotā vieta nosaukta par Staiceli.

    1887.gadā Rozēnu un Unguru muižu īpašnieki likuši celt pār Salacu tiltu. To nosaukuši par Zaļo tiltu, jo bijis krāsots zaļā krāsā. Kara laikā tiltu uzspridzināja, bet 1945.gadā to atjaunoja.

    1897.gadā Staicelē sāka celt papīrfabriku, celtniecību finansēja Baltijas papīru un papes akciju sabiedrība ar 350 000 rbļ. lielu pamatkapitālu. Darbi ritēja sekmīgi, un 1898.gadā celtniecību pabeidza. Papīrfabrikas pirmais direktors bija vācietis Šahlers. Sākumā fabrikā darbojās tikai viena mašīna, ar kuru ražoja jumta jēlpapi.  1905. gadā uzstādīja “Fjulnor” firmas mašīnu, sāka ražot dažāda veida papīru. 1913.gadā fabrika savām vajadzībām izbūvēja šaursliežu dzelzceļa līniju Staicele – Pāle, ar papīru piekrautos vagonus uz Pāli pa sliežu ceļu vilka zirgi.

    Ražošanai attīstoties, pieauga strādājošo skaits (sākumā – 100 cilvēku, 1935.gadā –225, 1943.gadā – 234).Tika uzstādītas arvien jaunākas, modernākas papīra mašīnas.1914.gadā uzstādīja otru “Fjulnor” papīrmašīnu. 1935.gadā – pergamenta mašīnu, 1 garsieta papīmašīnu, 1 pašnoņēmēja papīrmašīnu, 2 kokslīpēšanas iekārtas. Otrā pasaules kara laikā vācieši gribēja uzspridzināt fabriku. Uzņēmumu glāba grupa partizānu, kas ar sprāgstvielām pildīto vagonu nolaida no sliedēm, pirms tas sasniedza mērķi.

    1985.gadā fabrika piedzīvoja vislielāko uzplaukumu, kad iegūtā peļņa sasniedza miljons rubļu. Pamatoti tiek uzskatīts, ka Staiceles vēsture sākusies ar papīrfabrikas celtniecību. Pašreizējā Lielā iela, kas kādreiz bija lauku ceļš, ir senākā vēstures lieciniece. Šajā ielā atradusies pārcēlājas zviedrietes Berklundes māja, Staiceles papīrfabrika, pirmās fabrikas strādnieku mājas, kuras celtas 1903. gadā, ceļu meistara māja, kurā no 1911.gada darbojas aptieka. Arī akmens namiņš, keramikas ceplis, kas atrodas pretī aptiekai un izceļas ar savu īpatnējo ēkas formu, “Lejasbodes” ēka, kas kādreiz senatnē bijusi papīrfabrikas zirgu stallis.

    Lielā ielā 27, ēkā, kas celta 1906. gadā darbojās pirmā skola. Bijusī dzīvojamā māja Lielajā ielā 19 kļuvusi par Mākslas austuves mājvietu un izstāžu zāli. Lielā ielā 14, ēkā, kas celta 1860.gadā atrodas Lībiešu muzejs “Pivälind”. Šajā vēsturiskajā vidē iekļaujas arī ēka Lielajā ielā 15, kur kādreiz darbojies krogs, bet padomju gados šeit savu mājvietu rada sadzīves pakalpojumu kombināts. Lielā ielā 12 daudzus gadus atradās Staiceles pasts un banka, bet tagad tur iekārtots Staiceles novadpētniecības muzejs. Lielā ielā 9 bija tirgotāja Lipsberģa veikals, tagad – Inas Skujas veikals un kafejnīca.

    1913. gadā fabrikas vajadzībām izbūvēja šaursliežu dzelzceļa līniju no Pāles. Ar papīru piekrautos vagonus uz Pāli pa sliežu ceļu vilka zirgi. 1925. gadā Rozēnu pagasta centram Staicelei piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu, 1950. gadā — strādnieku ciemata (no 1961. gada — pilsētciemata) statusu. 1958. gadā Staicelei pievienoja likvidētos Rozēnu un Vīķu ciemus, izveidojot Staiceles lauku teritoriju. 1992. gadā Staicelei piešķīra pilsētas tiesības. 2009. gadā Staiceli ar lauku teritoriju iekļāva Alojas novadā, lauku teritoriju atdalot kā atsevišķu administratīvo vienību — Staiceles pagastu.

     

    Avots: „Labrīt, Staicele”, „Limbažu novada vēsture”, wikipēdija

  •