Alojas Novads

Staiceles pilsēta un pagasts

  •  

    Pašvaldība aicina iesniegt pieteikumus NVO projektu konkursam

    26.03.2020. domes sēdē Alojas novada domes deputāti, atbalstot aktīvās Alojas novada nevalstiskās organizācijas, ir lēmuši par projekta konkursa izsludināšanu. Konkursa mērķi: Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana un veidošana; Vides aizsardzība un labiekārtošana; Veselīga dzīvesveida veicināšana; Jauniešu sociāli ekonomiskā izaugsme, konkurētspēja un iekļaušanās sabiedrībā; Nacionālo kultūras biedrību atbalsts un sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju integrācijas…

    Alojas novada dome izsludina Biznesa ideju konkursu komercdarbības uzsākšanai

    26.03.2020. domes sēdē Alojas novada domes deputāti, atbalstot aktīvos iedzīvotājus, ir lēmuši par projekta konkursa “Biznesa ideju konkurss komercdarbības uzsākšanai Alojas novadā” izsludināšanu. Konkursā Alojas novada dome atbalstīs vienu uzvarētāju, kuram piešķirt grantu EUR 2 500 apmērā! Konkursa pieteikumu var iesniegt fiziska persona, kura apņemas nodibināt un reģistrēt Komercreģistrā komersantu …

    Aicinām iedzīvotājus stingri ievērot visus drošības un piesardzības pasākumus

    Alojas novada iedzīvotāj, mēs vēlreiz lūdzam un atgādinām par visu drošības un piesardzības pasākumu ievērošanu, lai apturētu jaunā koronavīrusa COVID-19 izplatību. Atbildīgie dienesti ikdienu uzsver, cik būtiska ir sabiedrības atbildība, lai mazinātu saslimšanas gadījumus, taču vēl aizvien cilvēki neizprot ārkārtējās situācijas nopietnību! ! Iedzīvotāji, kuri atgriezušies Latvijā no ārvalstīm, ievērojiet 14…

    25. marts – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena

    1949. gada 25. martā tūkstošiem Latvijas ģimeņu nācās saskarties ar bailēm un neziņu. Šajā dienā uz Sibīriju tika izvesti vairāk nekā 43 tūkstoši cilvēki, to skaitā bija arī bērni. 1949. gadā 25. martā uz Sibīriju deportēja arī Alojas novada iedzīvotāju – 128 staiceliešus, vairāk kā 160 alojiešus, kuru skaitā bija…

    NVD: Paplašinātas iespējas nodot COVID-19 analīzes reģionos; izmaiņas analīžu ņemšanas nosacījumos

    Nacionālais veselības dienests (NVD) informē, ka no pirmdienas, 23. marta vairākās reģionu pilsētās darbu sākuši jauni papildus izveidoti COVID-19 analīžu nodošanas punkti, kur, pēc iepriekšēja pieraksta un ierodoties ar privāto automašīnu, pacienti var veikt valsts apmaksātas analīzes, ja radušās aizdomas par saslimšanu. Kopumā Latvijā iedzīvotāji, kuri atgriezušies no ārvalstīm un…

    Alojas novada dome nomās pašvaldības policijas vajadzībām atbilstošu auto

    No š. g. 23. marta Alojas novada pašvaldības policijas operatīvo darbu atvieglos jauna trafareta automašīna – Citroen Berlingo, kura aprīkota atbilstoši standartiem un prasībām. Jaunais pašvaldības policijas auto ir septiņvietīgs trafarets vieglais autotransports ar izolatoru tā aizmugurējā daļā, kas pielāgots personu pārvadāšanai. Uz automašīnas ir attēlots Alojas novada ģerbonis un…

  •  staiceles-gerbonis.200.230.s

    Platība – 262.3 km2

    Lielākās apdzīvotās vietas – Vīķi, Rozēni, Karogi, Mārciemi, Puršēni

    Upe – Salaca

     

    Ievērojamākie novadnieki

    • Daina Avotiņa – rakstniece
    • Klāvs Elsbergs – dzejnieks
    • Fricis Ešmits – tēlnieks
    • Nikolajs Karagodins – gleznotājs
    • Kārlis Kere – novadpētnieks
    • Velta Krūze – aktrise

     

    Vēsture

                Staiceles vietā 19.gs. sākumā bijis tikai krogs, zirgu stallis un pārcēlāja mājiņa Salacas krastā. Pēc Valmieras pilsētas pašvaldības laikrakstā, apmēram 1942.-1943.g., ievietotā raksta secinām, ka 1846.gadā krodziņu un pārcēlāja mājiņu apvienoja pusmuižā. Krodziniece zviedriete Berklunde bijusi gara un tieva, tāpēc saukta par Stazeli. Vārds latviskots, un tā apdzīvotā vieta nosaukta par Staiceli.

    1887.gadā Rozēnu un Unguru muižu īpašnieki likuši celt pār Salacu tiltu. To nosaukuši par Zaļo tiltu, jo bijis krāsots zaļā krāsā. Kara laikā tiltu uzspridzināja, bet 1945.gadā to atjaunoja.

    1897.gadā Staicelē sāka celt papīrfabriku, celtniecību finansēja Baltijas papīru un papes akciju sabiedrība ar 350 000 rbļ. lielu pamatkapitālu. Darbi ritēja sekmīgi, un 1898.gadā celtniecību pabeidza. Papīrfabrikas pirmais direktors bija vācietis Šahlers. Sākumā fabrikā darbojās tikai viena mašīna, ar kuru ražoja jumta jēlpapi.  1905. gadā uzstādīja “Fjulnor” firmas mašīnu, sāka ražot dažāda veida papīru. 1913.gadā fabrika savām vajadzībām izbūvēja šaursliežu dzelzceļa līniju Staicele – Pāle, ar papīru piekrautos vagonus uz Pāli pa sliežu ceļu vilka zirgi.

    Ražošanai attīstoties, pieauga strādājošo skaits (sākumā – 100 cilvēku, 1935.gadā –225, 1943.gadā – 234).Tika uzstādītas arvien jaunākas, modernākas papīra mašīnas.1914.gadā uzstādīja otru “Fjulnor” papīrmašīnu. 1935.gadā – pergamenta mašīnu, 1 garsieta papīmašīnu, 1 pašnoņēmēja papīrmašīnu, 2 kokslīpēšanas iekārtas. Otrā pasaules kara laikā vācieši gribēja uzspridzināt fabriku. Uzņēmumu glāba grupa partizānu, kas ar sprāgstvielām pildīto vagonu nolaida no sliedēm, pirms tas sasniedza mērķi.

    1985.gadā fabrika piedzīvoja vislielāko uzplaukumu, kad iegūtā peļņa sasniedza miljons rubļu. Pamatoti tiek uzskatīts, ka Staiceles vēsture sākusies ar papīrfabrikas celtniecību. Pašreizējā Lielā iela, kas kādreiz bija lauku ceļš, ir senākā vēstures lieciniece. Šajā ielā atradusies pārcēlājas zviedrietes Berklundes māja, Staiceles papīrfabrika, pirmās fabrikas strādnieku mājas, kuras celtas 1903. gadā, ceļu meistara māja, kurā no 1911.gada darbojas aptieka. Arī akmens namiņš, keramikas ceplis, kas atrodas pretī aptiekai un izceļas ar savu īpatnējo ēkas formu, “Lejasbodes” ēka, kas kādreiz senatnē bijusi papīrfabrikas zirgu stallis.

    Lielā ielā 27, ēkā, kas celta 1906. gadā darbojās pirmā skola. Bijusī dzīvojamā māja Lielajā ielā 19 kļuvusi par Mākslas austuves mājvietu un izstāžu zāli. Lielā ielā 14, ēkā, kas celta 1860.gadā atrodas Lībiešu muzejs “Pivälind”. Šajā vēsturiskajā vidē iekļaujas arī ēka Lielajā ielā 15, kur kādreiz darbojies krogs, bet padomju gados šeit savu mājvietu rada sadzīves pakalpojumu kombināts. Lielā ielā 12 daudzus gadus atradās Staiceles pasts un banka, bet tagad tur iekārtots Staiceles novadpētniecības muzejs. Lielā ielā 9 bija tirgotāja Lipsberģa veikals, tagad – Inas Skujas veikals un kafejnīca.

    1913. gadā fabrikas vajadzībām izbūvēja šaursliežu dzelzceļa līniju no Pāles. Ar papīru piekrautos vagonus uz Pāli pa sliežu ceļu vilka zirgi. 1925. gadā Rozēnu pagasta centram Staicelei piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu, 1950. gadā — strādnieku ciemata (no 1961. gada — pilsētciemata) statusu. 1958. gadā Staicelei pievienoja likvidētos Rozēnu un Vīķu ciemus, izveidojot Staiceles lauku teritoriju. 1992. gadā Staicelei piešķīra pilsētas tiesības. 2009. gadā Staiceli ar lauku teritoriju iekļāva Alojas novadā, lauku teritoriju atdalot kā atsevišķu administratīvo vienību — Staiceles pagastu.

     

    Avots: „Labrīt, Staicele”, „Limbažu novada vēsture”, wikipēdija

  •