Staiceles pilsēta un pagasts | Alojas Novads
Alojas Novads

Staiceles pilsēta un pagasts

  •  

    Izcilākie vidusskolas absolventi saņēmuši 500 eiro vērtu pateicību

    Izcilākie vidusskolas absolventi saņēmuši 500 eiro vērtu pateicību

    16.jūnijā divi Alojas novada spožākie vidējās izglītības iestādes absolventi saņēma 500 eiro vērtu Simtgades izcilnieka pateicību, ko parakstījuši izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis un finanšu ministre Dana Reizniece Ozola. Alojas novada domes priekšsēdētājs Valdis Bārda pateicības pasniedza Alojas Ausekļa vidusskolas absolventei Artai Bārdai un Staiceles vidusskolas absolventam Adrianam Miņinam.…

    Lasīt vairāk

    Aizvadīts Stipro skrējiens Staicelē

    Aizvadīts Stipro skrējiens Staicelē

    29. maijā tika aizvadīta lieliska diena Staiceles vidusskolas un Profesionālās sporta vidusskolas teritorijā, kur norisinājās ikgadējais Stipro skrējiens Staicelē. Dalību skrējienā veica Staiceles vidusskolas, Staiceles Sporta profesionālās vidusskolas, Alojas Ausekļu vidusskolas, Ozolmuižas pamatskolas skolēni, kā arī citi novadnieki.   Dalībnieki startu veica sešās grupās: 7-8, 10-11, 12-13, 14-15 gadu veci…

    Lasīt vairāk

    Slēgts gājēju tilts pār Salacu Staicelē. Gaidāms lēmums par tā turpmāko izmantošanu.

    Slēgts gājēju tilts pār Salacu Staicelē. Gaidāms lēmums par tā turpmāko izmantošanu.

    Pēdējās dienās sociālajos tīklos vairāki staicelieši ievietojuši fotogrāfijas, kurās redzamas gājēju tilta Lielā ielā 2 fotogrāfijas. Attēlos redzams, ka gājēju tilts pāri Salacai ir kritiskā stāvoklī. Vairāki fotogrāfiju komentētāji satraukti brīdina par to, ka pārvietošanās pa tiltu ir bīstama un jautā, ko pašvaldība lietas labā gatavojas darīt.   2015.gadā pašvaldība…

    Lasīt vairāk

    Staiceles Mūzikas un mākslas skolas izlaiduma pasākums “Es esmu nepārspējams, neuzvarams, neapturams!”

    Staiceles Mūzikas un mākslas skolas izlaiduma pasākums “Es esmu nepārspējams, neuzvarams, neapturams!”

    30.maijā Staiceles MMS Kamīna zālē norisinājās izlaidums mūzikas programmas audzēkņiem. Šogad mūsu skolu beidza divas – jaukas, skaistas, mīļas un gudras meitenes.   Stīgu instrumentu spēli (vijoļspēli) absolvēja: Andra Rozenberga – raksturīga apņēmība, spēcīgs gribas spēks, praktiskums. Patīk visā  miers. Piemīt liela sirsnība, pēc dabas optimiste un tieši viņa vienmēr…

    Lasīt vairāk

    Noslēdzies Ritmiskās mūzikas festivāla “Spožās nots” koncertu cikls “Atnāc, ieklausies, pamēģini – VARBŪT..”

    Noslēdzies Ritmiskās mūzikas festivāla “Spožās nots” koncertu cikls “Atnāc, ieklausies, pamēģini – VARBŪT..”

    Staiceles Mūzikas un mākslas skolas audzēkņi un pedagogi, visu gadu ir cītīgi strādājuši, piedalījušies dažādos valsts un pasaules mēroga konkursos , kā arī gatavojušies koncertu ciklam “Atnāc , ieklausies, pamēģini – VARBŪT..” , lai priecētu mūsu pašu staiceliešus!   28.februārī Staiceles kultūras namā aizsākās ikgadējais koncertu cikls – Ritmiskās mūzikas…

    Lasīt vairāk

    Audēju ielas pārbūve Staicelē uzlabos uzņēmējdarbības infrastruktūru

    Audēju ielas pārbūve Staicelē uzlabos uzņēmējdarbības infrastruktūru

    Maijā Alojas novada dome sākusi īstenot SAM 3.3.1. projektu “Uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamās infrastruktūras attīstība Staiceles pilsētā un pagastā”. Galvenās projekta aktivitātes ir Audēju ielas pārbūve 0,945 km garumā un elektroenerģijas pieslēguma (2000A) izbūve pašvaldības īpašumā “Alderi”.   Audēju ielā jau noņemts vecais asfaltbetona segums, uzsākti grāvja rakšanas darbi ceļa apmales…

    Lasīt vairāk

  •  staiceles-gerbonis.200.230.s

    Platība – 262.3 km2

    Lielākās apdzīvotās vietas – Vīķi, Rozēni, Karogi, Mārciemi, Puršēni

    Upe – Salaca

     

    Ievērojamākie novadnieki

    • Daina Avotiņa – rakstniece
    • Klāvs Elsbergs – dzejnieks
    • Fricis Ešmits – tēlnieks
    • Nikolajs Karagodins – gleznotājs
    • Kārlis Kere – novadpētnieks
    • Velta Krūze – aktrise

     

    Vēsture

                Staiceles vietā 19.gs. sākumā bijis tikai krogs, zirgu stallis un pārcēlāja mājiņa Salacas krastā. Pēc Valmieras pilsētas pašvaldības laikrakstā, apmēram 1942.-1943.g., ievietotā raksta secinām, ka 1846.gadā krodziņu un pārcēlāja mājiņu apvienoja pusmuižā. Krodziniece zviedriete Berklunde bijusi gara un tieva, tāpēc saukta par Stazeli. Vārds latviskots, un tā apdzīvotā vieta nosaukta par Staiceli.

    1887.gadā Rozēnu un Unguru muižu īpašnieki likuši celt pār Salacu tiltu. To nosaukuši par Zaļo tiltu, jo bijis krāsots zaļā krāsā. Kara laikā tiltu uzspridzināja, bet 1945.gadā to atjaunoja.

    1897.gadā Staicelē sāka celt papīrfabriku, celtniecību finansēja Baltijas papīru un papes akciju sabiedrība ar 350 000 rbļ. lielu pamatkapitālu. Darbi ritēja sekmīgi, un 1898.gadā celtniecību pabeidza. Papīrfabrikas pirmais direktors bija vācietis Šahlers. Sākumā fabrikā darbojās tikai viena mašīna, ar kuru ražoja jumta jēlpapi.  1905. gadā uzstādīja “Fjulnor” firmas mašīnu, sāka ražot dažāda veida papīru. 1913.gadā fabrika savām vajadzībām izbūvēja šaursliežu dzelzceļa līniju Staicele – Pāle, ar papīru piekrautos vagonus uz Pāli pa sliežu ceļu vilka zirgi.

    Ražošanai attīstoties, pieauga strādājošo skaits (sākumā – 100 cilvēku, 1935.gadā –225, 1943.gadā – 234).Tika uzstādītas arvien jaunākas, modernākas papīra mašīnas.1914.gadā uzstādīja otru “Fjulnor” papīrmašīnu. 1935.gadā – pergamenta mašīnu, 1 garsieta papīmašīnu, 1 pašnoņēmēja papīrmašīnu, 2 kokslīpēšanas iekārtas. Otrā pasaules kara laikā vācieši gribēja uzspridzināt fabriku. Uzņēmumu glāba grupa partizānu, kas ar sprāgstvielām pildīto vagonu nolaida no sliedēm, pirms tas sasniedza mērķi.

    1985.gadā fabrika piedzīvoja vislielāko uzplaukumu, kad iegūtā peļņa sasniedza miljons rubļu. Pamatoti tiek uzskatīts, ka Staiceles vēsture sākusies ar papīrfabrikas celtniecību. Pašreizējā Lielā iela, kas kādreiz bija lauku ceļš, ir senākā vēstures lieciniece. Šajā ielā atradusies pārcēlājas zviedrietes Berklundes māja, Staiceles papīrfabrika, pirmās fabrikas strādnieku mājas, kuras celtas 1903. gadā, ceļu meistara māja, kurā no 1911.gada darbojas aptieka. Arī akmens namiņš, keramikas ceplis, kas atrodas pretī aptiekai un izceļas ar savu īpatnējo ēkas formu, “Lejasbodes” ēka, kas kādreiz senatnē bijusi papīrfabrikas zirgu stallis.

    Lielā ielā 27, ēkā, kas celta 1906. gadā darbojās pirmā skola. Bijusī dzīvojamā māja Lielajā ielā 19 kļuvusi par Mākslas austuves mājvietu un izstāžu zāli. Lielā ielā 14, ēkā, kas celta 1860.gadā atrodas Lībiešu muzejs “Pivälind”. Šajā vēsturiskajā vidē iekļaujas arī ēka Lielajā ielā 15, kur kādreiz darbojies krogs, bet padomju gados šeit savu mājvietu rada sadzīves pakalpojumu kombināts. Lielā ielā 12 daudzus gadus atradās Staiceles pasts un banka, bet tagad tur iekārtots Staiceles novadpētniecības muzejs. Lielā ielā 9 bija tirgotāja Lipsberģa veikals, tagad – Inas Skujas veikals un kafejnīca.

    1913. gadā fabrikas vajadzībām izbūvēja šaursliežu dzelzceļa līniju no Pāles. Ar papīru piekrautos vagonus uz Pāli pa sliežu ceļu vilka zirgi. 1925. gadā Rozēnu pagasta centram Staicelei piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu, 1950. gadā — strādnieku ciemata (no 1961. gada — pilsētciemata) statusu. 1958. gadā Staicelei pievienoja likvidētos Rozēnu un Vīķu ciemus, izveidojot Staiceles lauku teritoriju. 1992. gadā Staicelei piešķīra pilsētas tiesības. 2009. gadā Staiceli ar lauku teritoriju iekļāva Alojas novadā, lauku teritoriju atdalot kā atsevišķu administratīvo vienību — Staiceles pagastu.

     

    Avots: „Labrīt, Staicele”, „Limbažu novada vēsture”, wikipēdija

  •