Alojas Novads

Staiceles pilsēta un pagasts

  •  

    Konkursā “Vidzemes cīrulīši” pārstāvēta arī Staiceles MMS

    Šī gada 5. februārī Staiceles Mūzikas un mākslas skolas jaunā dziedātāja Dace Štemere piedalījās solo dziedāšanas konkursā “Vidzemes cīrulīši”, kas norisinājās Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolā. Visi konkursanti atskaņoja latviešu tautasdziesmu a cappella, kā arī latviešu komponista klasiķa dziesmu. Konkursā piedalījās kopumā 65 jaunie dziedātāji no dažādām Latvijas mūzikas skolām.…

    Ēnu dienā Alojas novadā viesojas 72 ēnas

    Trešdien, 12. februārī, visā Latvijā norisinājās Ēnu diena, kurā, sniedzot skolēniem iespēju aktīvi sekot līdzi dažādu profesiju un speciālistu darbam, kā ierasts, iesaistījās arī Alojas novada pašvaldība un citi novada uzņēmumi. Šogad Alojas novadā dažādu profesiju pārstāvjus ēnoja 72 ēnas, bet kopumā iesaistīto skolēnu skaits, kuri no Alojas novada devās…

    Sakopsim savu Latviju – Lielā talka šogad norisināsies 25. aprīlī

    Šī gada 25. aprīlī jau divpadsmito gadu pēc kārtas norisināsies “Lielā talka”, kuras ietvaros tiks vērsta uzmanība uz apkārtējās vides sakopšanu un labiekārtošanu, tajā pašā laikā domājot arī par Latvijas ilgtspēju un virzību iepretim zaļākās valsts pasaulē statusam. Viens no 2020. gada “Lielās talkas” vadmotīviem – “Sakop savu sētu, Tava…

    ATCELTS pasākums Alojas novada sporta laureāts

    Informējam, ka pasākums “Alojas novada sporta laureāts”, kas bija plānots 8. febuārī, TIEK ATCELTS! Plašāka informācija: 29 339 978 Ceram uz sapratni un atvainojamies par sagādātajām neērtībām!

    Staiceles pilsētas bibliotēkā viesojas rakstniece Marina Kosteņecka

    Staiceles pilsētas bibliotēkā 29.janvārī notika tikšanās ar rakstnieci Marinu Kosteņecku, kuru vadīja LNB Atbalsta biedrības direktore Karina Pētersone.

    Informācija par izmaiņām SIA Alojas Novada Saimniekserviss norēķinu sistēmā

    1. Sākot ar 01.03.2020 rēķinā tiks aprēķināta maksa par rēķina piegādi – 0,42 EURO ar PVN. Neattiecas uz tiem klientiem, kuri rēķinus saņem elektroniski e-pastā vai klātienē, saņemot tos drukātā formātā. 2. Sākot ar 01.03.2020 rēķinā tiks aprēķināta maksa par rēķina piegādi ar pasta starpniecību – 1,27 EURO ar PVN.…

  •  staiceles-gerbonis.200.230.s

    Platība – 262.3 km2

    Lielākās apdzīvotās vietas – Vīķi, Rozēni, Karogi, Mārciemi, Puršēni

    Upe – Salaca

     

    Ievērojamākie novadnieki

    • Daina Avotiņa – rakstniece
    • Klāvs Elsbergs – dzejnieks
    • Fricis Ešmits – tēlnieks
    • Nikolajs Karagodins – gleznotājs
    • Kārlis Kere – novadpētnieks
    • Velta Krūze – aktrise

     

    Vēsture

                Staiceles vietā 19.gs. sākumā bijis tikai krogs, zirgu stallis un pārcēlāja mājiņa Salacas krastā. Pēc Valmieras pilsētas pašvaldības laikrakstā, apmēram 1942.-1943.g., ievietotā raksta secinām, ka 1846.gadā krodziņu un pārcēlāja mājiņu apvienoja pusmuižā. Krodziniece zviedriete Berklunde bijusi gara un tieva, tāpēc saukta par Stazeli. Vārds latviskots, un tā apdzīvotā vieta nosaukta par Staiceli.

    1887.gadā Rozēnu un Unguru muižu īpašnieki likuši celt pār Salacu tiltu. To nosaukuši par Zaļo tiltu, jo bijis krāsots zaļā krāsā. Kara laikā tiltu uzspridzināja, bet 1945.gadā to atjaunoja.

    1897.gadā Staicelē sāka celt papīrfabriku, celtniecību finansēja Baltijas papīru un papes akciju sabiedrība ar 350 000 rbļ. lielu pamatkapitālu. Darbi ritēja sekmīgi, un 1898.gadā celtniecību pabeidza. Papīrfabrikas pirmais direktors bija vācietis Šahlers. Sākumā fabrikā darbojās tikai viena mašīna, ar kuru ražoja jumta jēlpapi.  1905. gadā uzstādīja “Fjulnor” firmas mašīnu, sāka ražot dažāda veida papīru. 1913.gadā fabrika savām vajadzībām izbūvēja šaursliežu dzelzceļa līniju Staicele – Pāle, ar papīru piekrautos vagonus uz Pāli pa sliežu ceļu vilka zirgi.

    Ražošanai attīstoties, pieauga strādājošo skaits (sākumā – 100 cilvēku, 1935.gadā –225, 1943.gadā – 234).Tika uzstādītas arvien jaunākas, modernākas papīra mašīnas.1914.gadā uzstādīja otru “Fjulnor” papīrmašīnu. 1935.gadā – pergamenta mašīnu, 1 garsieta papīmašīnu, 1 pašnoņēmēja papīrmašīnu, 2 kokslīpēšanas iekārtas. Otrā pasaules kara laikā vācieši gribēja uzspridzināt fabriku. Uzņēmumu glāba grupa partizānu, kas ar sprāgstvielām pildīto vagonu nolaida no sliedēm, pirms tas sasniedza mērķi.

    1985.gadā fabrika piedzīvoja vislielāko uzplaukumu, kad iegūtā peļņa sasniedza miljons rubļu. Pamatoti tiek uzskatīts, ka Staiceles vēsture sākusies ar papīrfabrikas celtniecību. Pašreizējā Lielā iela, kas kādreiz bija lauku ceļš, ir senākā vēstures lieciniece. Šajā ielā atradusies pārcēlājas zviedrietes Berklundes māja, Staiceles papīrfabrika, pirmās fabrikas strādnieku mājas, kuras celtas 1903. gadā, ceļu meistara māja, kurā no 1911.gada darbojas aptieka. Arī akmens namiņš, keramikas ceplis, kas atrodas pretī aptiekai un izceļas ar savu īpatnējo ēkas formu, “Lejasbodes” ēka, kas kādreiz senatnē bijusi papīrfabrikas zirgu stallis.

    Lielā ielā 27, ēkā, kas celta 1906. gadā darbojās pirmā skola. Bijusī dzīvojamā māja Lielajā ielā 19 kļuvusi par Mākslas austuves mājvietu un izstāžu zāli. Lielā ielā 14, ēkā, kas celta 1860.gadā atrodas Lībiešu muzejs “Pivälind”. Šajā vēsturiskajā vidē iekļaujas arī ēka Lielajā ielā 15, kur kādreiz darbojies krogs, bet padomju gados šeit savu mājvietu rada sadzīves pakalpojumu kombināts. Lielā ielā 12 daudzus gadus atradās Staiceles pasts un banka, bet tagad tur iekārtots Staiceles novadpētniecības muzejs. Lielā ielā 9 bija tirgotāja Lipsberģa veikals, tagad – Inas Skujas veikals un kafejnīca.

    1913. gadā fabrikas vajadzībām izbūvēja šaursliežu dzelzceļa līniju no Pāles. Ar papīru piekrautos vagonus uz Pāli pa sliežu ceļu vilka zirgi. 1925. gadā Rozēnu pagasta centram Staicelei piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu, 1950. gadā — strādnieku ciemata (no 1961. gada — pilsētciemata) statusu. 1958. gadā Staicelei pievienoja likvidētos Rozēnu un Vīķu ciemus, izveidojot Staiceles lauku teritoriju. 1992. gadā Staicelei piešķīra pilsētas tiesības. 2009. gadā Staiceli ar lauku teritoriju iekļāva Alojas novadā, lauku teritoriju atdalot kā atsevišķu administratīvo vienību — Staiceles pagastu.

     

    Avots: „Labrīt, Staicele”, „Limbažu novada vēsture”, wikipēdija

  •