Alojas Novads

Staiceles pilsēta un pagasts

  •  

    Staiceles 481. mazpulks piedalās pasākumā, kas veltīts K. Ulmaņa 142. dzimšanas dienai

    Agrā 1. septembra rītā, Staiceles 481. mazpulks devās uz Dobeles novada Bērzes pagasta “Pikšām”, kur tika atzīmēta Kārļa Ulmaņa 142. dzimšanas diena. Šī bija piektā reize, kad Staiceles mazpulks ņem dalību pasākumā. Piedalījāmies ziedu paklāja veidošanā kopā ar citiem Latvijas mazpulkiem. Šogad paklāja tēma- Latvijas mazpulkiem 90, tāpēc tika veidots…

    Ar krāšņām aktivitātēm nosvinēti Staiceles svētā putna Pivālind svētki

    Aizvadītajā nedēļas nogalē Alojas novada Staiceles pilsētā norisinājās Svētā putna Pivālind svētki. No 19. līdz 20. jūlijam novada un Staiceles iedzīvotājus, kā arī pilsētas viesus priecēja dažādas aktivitātes un muzikāli priekšnesumi. Jau piektdienas pēcpusdienā pilsētnieki varēja baudīt vienu no sarūpētajām aktivitātēm – pārgājienu pa zaļumsvētku vietām. Šī pārgājiena laikā tā…

    Radoša tūrisma misija stārķu galvaspilsētā Staicelē

    26. jūnijā Staicelē pulcējās Alojas novada domes, pilsētas pārvaldes, iestāžu, nevalstisko organizāciju pārstāvji, vairāki uzņēmēji un ļaudis, kuri ir ieinteresēti vietējā tūrisma attīstībā. Tur viņi tikās ar Radošo industriju tūrisma misijā iesaistītajiem profesionāļiem. Diena aizritēja, meklējot labākos risinājumus, kā uzlabot tūrisma vidi Staicelē, bagātināt pakalpojumu klāstu un daudzināt pilsētas tēlu.…

    Maija Pohodņeva un Modris Pelsis viesos Staiceles pilsētas bibliotēkā

    Ar rakstnieku Maijas Pohodņevas un Modra Pelša viesošanos Staiceles pilsētas bibliotēkā sākās VKKF finansētais projekts “Detektīvu žanrs latviešu literatūrā”. Ar šo projektu aizsākas rakstnieku – detektīvu autoru tikšanās cikls, kurš turpināsies līdz pašam decembrim. Abi rakstnieki Maija Pohodņeva un Modris Pelsis ir komanda, kura raksta detektīvus kopā. Kopā jau ir…

    Erasmus+ projekta prezentācija Staiceles pamatskolā

    Ceturtdien, 25.aprīlī Staiceles pamatskolas skolēni pulcējās uz audzināšanas stundu skolas zālītē, lai noklausītos skolēnu Ievas Loretas Reides, Andras Rozenbergas, Elvīras Īles, Elīnas Konrādes, Unas Prokopovičas un Amandas Konrādes, kā arī skolotāju Vizmas Lūses un Irēnas Graviņas stāstījumu par Erasmus + projekta ‘Domāsim par mūsu nākotnes darba dzīvi ‘) (‘Let’s think…

    Staiceles pamatskolas skolēni Erasmus + projekta vizītē Igaunijā

    Aprīļa sākumā 6 meitenes- Andra Rozenberga, Elvīra Īle, Una Prokopoviča, Elīna Konrāde, Amanda Konrāde un Ieva Loreta Reide kopā ar skolotājām Vizmu Lūsi un Irēnu Graviņu devāmies uz Igaunijas pilsētu Uulu, lai īstenotu Erasmus+ projekta ‘Domāsim par savu nākotnes darba dzīvi’ (‘Let’s think about our future working life’) aktivitātes, kuru…

  •  staiceles-gerbonis.200.230.s

    Platība – 262.3 km2

    Lielākās apdzīvotās vietas – Vīķi, Rozēni, Karogi, Mārciemi, Puršēni

    Upe – Salaca

     

    Ievērojamākie novadnieki

    • Daina Avotiņa – rakstniece
    • Klāvs Elsbergs – dzejnieks
    • Fricis Ešmits – tēlnieks
    • Nikolajs Karagodins – gleznotājs
    • Kārlis Kere – novadpētnieks
    • Velta Krūze – aktrise

     

    Vēsture

                Staiceles vietā 19.gs. sākumā bijis tikai krogs, zirgu stallis un pārcēlāja mājiņa Salacas krastā. Pēc Valmieras pilsētas pašvaldības laikrakstā, apmēram 1942.-1943.g., ievietotā raksta secinām, ka 1846.gadā krodziņu un pārcēlāja mājiņu apvienoja pusmuižā. Krodziniece zviedriete Berklunde bijusi gara un tieva, tāpēc saukta par Stazeli. Vārds latviskots, un tā apdzīvotā vieta nosaukta par Staiceli.

    1887.gadā Rozēnu un Unguru muižu īpašnieki likuši celt pār Salacu tiltu. To nosaukuši par Zaļo tiltu, jo bijis krāsots zaļā krāsā. Kara laikā tiltu uzspridzināja, bet 1945.gadā to atjaunoja.

    1897.gadā Staicelē sāka celt papīrfabriku, celtniecību finansēja Baltijas papīru un papes akciju sabiedrība ar 350 000 rbļ. lielu pamatkapitālu. Darbi ritēja sekmīgi, un 1898.gadā celtniecību pabeidza. Papīrfabrikas pirmais direktors bija vācietis Šahlers. Sākumā fabrikā darbojās tikai viena mašīna, ar kuru ražoja jumta jēlpapi.  1905. gadā uzstādīja “Fjulnor” firmas mašīnu, sāka ražot dažāda veida papīru. 1913.gadā fabrika savām vajadzībām izbūvēja šaursliežu dzelzceļa līniju Staicele – Pāle, ar papīru piekrautos vagonus uz Pāli pa sliežu ceļu vilka zirgi.

    Ražošanai attīstoties, pieauga strādājošo skaits (sākumā – 100 cilvēku, 1935.gadā –225, 1943.gadā – 234).Tika uzstādītas arvien jaunākas, modernākas papīra mašīnas.1914.gadā uzstādīja otru “Fjulnor” papīrmašīnu. 1935.gadā – pergamenta mašīnu, 1 garsieta papīmašīnu, 1 pašnoņēmēja papīrmašīnu, 2 kokslīpēšanas iekārtas. Otrā pasaules kara laikā vācieši gribēja uzspridzināt fabriku. Uzņēmumu glāba grupa partizānu, kas ar sprāgstvielām pildīto vagonu nolaida no sliedēm, pirms tas sasniedza mērķi.

    1985.gadā fabrika piedzīvoja vislielāko uzplaukumu, kad iegūtā peļņa sasniedza miljons rubļu. Pamatoti tiek uzskatīts, ka Staiceles vēsture sākusies ar papīrfabrikas celtniecību. Pašreizējā Lielā iela, kas kādreiz bija lauku ceļš, ir senākā vēstures lieciniece. Šajā ielā atradusies pārcēlājas zviedrietes Berklundes māja, Staiceles papīrfabrika, pirmās fabrikas strādnieku mājas, kuras celtas 1903. gadā, ceļu meistara māja, kurā no 1911.gada darbojas aptieka. Arī akmens namiņš, keramikas ceplis, kas atrodas pretī aptiekai un izceļas ar savu īpatnējo ēkas formu, “Lejasbodes” ēka, kas kādreiz senatnē bijusi papīrfabrikas zirgu stallis.

    Lielā ielā 27, ēkā, kas celta 1906. gadā darbojās pirmā skola. Bijusī dzīvojamā māja Lielajā ielā 19 kļuvusi par Mākslas austuves mājvietu un izstāžu zāli. Lielā ielā 14, ēkā, kas celta 1860.gadā atrodas Lībiešu muzejs “Pivälind”. Šajā vēsturiskajā vidē iekļaujas arī ēka Lielajā ielā 15, kur kādreiz darbojies krogs, bet padomju gados šeit savu mājvietu rada sadzīves pakalpojumu kombināts. Lielā ielā 12 daudzus gadus atradās Staiceles pasts un banka, bet tagad tur iekārtots Staiceles novadpētniecības muzejs. Lielā ielā 9 bija tirgotāja Lipsberģa veikals, tagad – Inas Skujas veikals un kafejnīca.

    1913. gadā fabrikas vajadzībām izbūvēja šaursliežu dzelzceļa līniju no Pāles. Ar papīru piekrautos vagonus uz Pāli pa sliežu ceļu vilka zirgi. 1925. gadā Rozēnu pagasta centram Staicelei piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu, 1950. gadā — strādnieku ciemata (no 1961. gada — pilsētciemata) statusu. 1958. gadā Staicelei pievienoja likvidētos Rozēnu un Vīķu ciemus, izveidojot Staiceles lauku teritoriju. 1992. gadā Staicelei piešķīra pilsētas tiesības. 2009. gadā Staiceli ar lauku teritoriju iekļāva Alojas novadā, lauku teritoriju atdalot kā atsevišķu administratīvo vienību — Staiceles pagastu.

     

    Avots: „Labrīt, Staicele”, „Limbažu novada vēsture”, wikipēdija

  •