Alojas Novads

Staiceles pilsēta un pagasts

  •  

    Sākas zīmējumu konkurss „Mana novada dārgakmens – jaunā būve”

    Skates „Gada labākā būve Latvijā 2019” organizatori aicina bērnus un jauniešus piedalīties SIA „S.B.C.” atbalstītajā zīmējumu konkursā „Mana novada dārgakmens – jaunā būve”. Darbi tiek pieņemti līdz 7. februārim. „Zīmējuma konkursa mērķis ir mudināt skolēnus pamanīt skaisto un noderīgo savā apkārtnē un novērtēt Latvijas būvnieku darbu, rosināt bērnos un jauniešos…

    RTU aicina pieteikties ēnotājus

    Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) Ēnu dienā, kas notiks 12. februārī, aicina 9. – 12. klases skolēnus kļūt par RTU zinātnieku ēnām, klātienē iepazīstot inženierzinātņu jomu un pētnieka ikdienu. Pieteikšanās Ēnu dienai notiek pasākuma mājaslapā. Ēnu pieteikumus gaidīs pētnieki RTU fakultātēs un institūtos Rīgā un filiālēs ārpus tās. RTU zinātnieku ēnām,…

    NVA aicina biedrības un nodibinājumus pieteikties jauniešu iesaistei darbā sabiedrības labā

    Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina biedrības un nodibinājumus līdz šī gada 15.janvārim pieteikties pasākuma “Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība nevalstiskajā sektorā” īstenošanai un iesaistīt jauniešus vecumā no 18 līdz 29 gadiem darbā sabiedrības labā. Biedrībām un nodibinājumiem tā ir iespēja piesaistīt savam darbam jaunus, enerģiskus un perspektīvus darbiniekus, savukārt jauniešiem –…

    Alojas novada dome sveic svētkos!

    Pār zemi viegli klājas sniegs, Tik balts un bezgalīgi liegs. Lai prieks un mīlestība silta, Tev svētvakarā sirdi pilda! Gaišus un sirsnīgus Ziemassvētkus! Laimīgu un panākumiem bagātu Jauno gadu!

    Aicinām pieteikt kandidātus pasākumam “Alojas novada sporta laureāts 2019”

    Līdz 31. janvārim aicinām ikvienu piedalīties aptaujā, iesakot savu kandidātu pasākuma “Alojas novada sporta laureāts 2019” nominācijām: 1.Alojas novada labākā komanda jauniešu grupā (līdz 18g.v.);  2.Alojas novada labākā komanda pieaugušo grupā (19 – 40g.v.); 3.Alojas novada labākā komanda senioru grupā (virs 40g.v.); 4.Alojas novada labākā sportists/te jauniešu grupā (līdz 18g.v.);…

    Alojas novadā tiek atklāti suvenīru stendi “Alojas novadā Labi darīts!”

    Šī gada decembrī tika atklāti seši “Alojas novadā Labi darīts!” suvenīru stendi, kuros pašlaik ir iespējams iegādāties Alojas novada uzņēmumu un mājražotāju prezentācijas materiālus no ZS Krogdambji, SIA Aloja-Starkelsen, ZS Šita&ke, SIA Rudzo un saimnieciskās darbības veicēja Daiņa Paukšēna. Suvenīru stendā Krogdambji piedāvā bišu vaska sveci, bišu medus burciņu un…

  •  staiceles-gerbonis.200.230.s

    Platība – 262.3 km2

    Lielākās apdzīvotās vietas – Vīķi, Rozēni, Karogi, Mārciemi, Puršēni

    Upe – Salaca

     

    Ievērojamākie novadnieki

    • Daina Avotiņa – rakstniece
    • Klāvs Elsbergs – dzejnieks
    • Fricis Ešmits – tēlnieks
    • Nikolajs Karagodins – gleznotājs
    • Kārlis Kere – novadpētnieks
    • Velta Krūze – aktrise

     

    Vēsture

                Staiceles vietā 19.gs. sākumā bijis tikai krogs, zirgu stallis un pārcēlāja mājiņa Salacas krastā. Pēc Valmieras pilsētas pašvaldības laikrakstā, apmēram 1942.-1943.g., ievietotā raksta secinām, ka 1846.gadā krodziņu un pārcēlāja mājiņu apvienoja pusmuižā. Krodziniece zviedriete Berklunde bijusi gara un tieva, tāpēc saukta par Stazeli. Vārds latviskots, un tā apdzīvotā vieta nosaukta par Staiceli.

    1887.gadā Rozēnu un Unguru muižu īpašnieki likuši celt pār Salacu tiltu. To nosaukuši par Zaļo tiltu, jo bijis krāsots zaļā krāsā. Kara laikā tiltu uzspridzināja, bet 1945.gadā to atjaunoja.

    1897.gadā Staicelē sāka celt papīrfabriku, celtniecību finansēja Baltijas papīru un papes akciju sabiedrība ar 350 000 rbļ. lielu pamatkapitālu. Darbi ritēja sekmīgi, un 1898.gadā celtniecību pabeidza. Papīrfabrikas pirmais direktors bija vācietis Šahlers. Sākumā fabrikā darbojās tikai viena mašīna, ar kuru ražoja jumta jēlpapi.  1905. gadā uzstādīja “Fjulnor” firmas mašīnu, sāka ražot dažāda veida papīru. 1913.gadā fabrika savām vajadzībām izbūvēja šaursliežu dzelzceļa līniju Staicele – Pāle, ar papīru piekrautos vagonus uz Pāli pa sliežu ceļu vilka zirgi.

    Ražošanai attīstoties, pieauga strādājošo skaits (sākumā – 100 cilvēku, 1935.gadā –225, 1943.gadā – 234).Tika uzstādītas arvien jaunākas, modernākas papīra mašīnas.1914.gadā uzstādīja otru “Fjulnor” papīrmašīnu. 1935.gadā – pergamenta mašīnu, 1 garsieta papīmašīnu, 1 pašnoņēmēja papīrmašīnu, 2 kokslīpēšanas iekārtas. Otrā pasaules kara laikā vācieši gribēja uzspridzināt fabriku. Uzņēmumu glāba grupa partizānu, kas ar sprāgstvielām pildīto vagonu nolaida no sliedēm, pirms tas sasniedza mērķi.

    1985.gadā fabrika piedzīvoja vislielāko uzplaukumu, kad iegūtā peļņa sasniedza miljons rubļu. Pamatoti tiek uzskatīts, ka Staiceles vēsture sākusies ar papīrfabrikas celtniecību. Pašreizējā Lielā iela, kas kādreiz bija lauku ceļš, ir senākā vēstures lieciniece. Šajā ielā atradusies pārcēlājas zviedrietes Berklundes māja, Staiceles papīrfabrika, pirmās fabrikas strādnieku mājas, kuras celtas 1903. gadā, ceļu meistara māja, kurā no 1911.gada darbojas aptieka. Arī akmens namiņš, keramikas ceplis, kas atrodas pretī aptiekai un izceļas ar savu īpatnējo ēkas formu, “Lejasbodes” ēka, kas kādreiz senatnē bijusi papīrfabrikas zirgu stallis.

    Lielā ielā 27, ēkā, kas celta 1906. gadā darbojās pirmā skola. Bijusī dzīvojamā māja Lielajā ielā 19 kļuvusi par Mākslas austuves mājvietu un izstāžu zāli. Lielā ielā 14, ēkā, kas celta 1860.gadā atrodas Lībiešu muzejs “Pivälind”. Šajā vēsturiskajā vidē iekļaujas arī ēka Lielajā ielā 15, kur kādreiz darbojies krogs, bet padomju gados šeit savu mājvietu rada sadzīves pakalpojumu kombināts. Lielā ielā 12 daudzus gadus atradās Staiceles pasts un banka, bet tagad tur iekārtots Staiceles novadpētniecības muzejs. Lielā ielā 9 bija tirgotāja Lipsberģa veikals, tagad – Inas Skujas veikals un kafejnīca.

    1913. gadā fabrikas vajadzībām izbūvēja šaursliežu dzelzceļa līniju no Pāles. Ar papīru piekrautos vagonus uz Pāli pa sliežu ceļu vilka zirgi. 1925. gadā Rozēnu pagasta centram Staicelei piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu, 1950. gadā — strādnieku ciemata (no 1961. gada — pilsētciemata) statusu. 1958. gadā Staicelei pievienoja likvidētos Rozēnu un Vīķu ciemus, izveidojot Staiceles lauku teritoriju. 1992. gadā Staicelei piešķīra pilsētas tiesības. 2009. gadā Staiceli ar lauku teritoriju iekļāva Alojas novadā, lauku teritoriju atdalot kā atsevišķu administratīvo vienību — Staiceles pagastu.

     

    Avots: „Labrīt, Staicele”, „Limbažu novada vēsture”, wikipēdija

  •